Barišņikovs teica uzrunu latviski, pateicoties par šo godu. Parlamentārieši, ministriju pārstāvji, kā arī citi viesi sveica Barišņikovu ar ziediem un aplausiem.
"Latvijas Republikas pilsoņa pase, ko šodien jums pasniedzam, lai kalpo par apliecinājumu jūsu ciešajai saiknei ar Latviju un atgādina, ka šeit, savās mājās, allaž esat gaidīts atgriežamies. Jūs esat viens no mums. Jūsu soļu nospiedumi ir ierakstīti mūsu mākslas un kultūras dzīvē, un jūsu uzņemšana pilsonībā to apliecina," Saeimas preses dienests citē Saeimas priekšsēdētājas biedri Inesi Lībiņu-Egneri.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis atgādināja par M.Barišņikova piederību vēl kādai pilsonībai: "Jūs pats par sevi esat teicis: "Es esmu cilvēces pilsonis". Es vēlos apliecināt, ka tas nav un nevar būt pretrunā ar Latvijas pilsonību. Un ne jau tāpēc, ka mūsu likums pieļauj dubultpilsonību. Te mēs jūtam kāda augstāka likuma spēku."
"Integrēt vienā veselumā savu personību, piederību valstij un visaptverošu cilvēkmīlestību - tas ir dievišķās mīlestības likums, mūsu cilvēciskās būtības likums. Tikai patiesi brīvam un mīlošam cilvēkam ir lemts to piedzīvot. Būdams mākslinieks, jūs lieliski jūtat un pildāt šo cilvēcības misiju. Esmu gandarīts, ka jūs to turpināsiet arī kā Latvijas Republikas pilsonis," uzsvēra I. Latkovskis.
Svinīgajā pasākumā M.Barišņikovs sacīja, ka, saņemot aicinājumu pieņemt Latvijas pilsonību, viņa sirds notrīsēja. "Es nodomāju – cik gan lieliski būtu atgriezties "bērnībā" ne vairs kā cilvēkam no malas, bet kā savējam. Apmeklēt mātes kapu, godināt tos, ko mīlēju un cienīju, kad biju bērns. Staigāt pa Jūrmalas liedaga smiltīm vai Vecrīgas bruģi."
M.Barišņikovs akcentēja, ka Rīga viņu nostādīja uz kājām gan tiešā, gan tēlainā nozīmē. "Par to esmu pateicīgs. Pateicos cilvēkiem, kas šeit dzīvojuši vai dzīvo. Visiem maniem pedagogiem, klasesbiedriem, lieliskajiem operas un baleta māksliniekiem, visiem māksliniekiem, kas atstājuši dziļus nospiedumus manā bērna dvēselē un atmiņās."
Barišņikovs ir ASV pilsonis, un Latvijai ar ASV ir pieļaujama dubultpilsonība. Barišņikovs mācījies Rīgas Horeogrāfijas skolā pie pasniedzējiem Ņinas Ļeontjevas un Jura Kaprāļa. Pedagogu vadībā tika likti pamati lieliskai baleta tehnikai. 15 gadu vecumā Barišņikovs iestājās Ļeņingradas A.Vaganovas vārdā nosauktajā horeogrāfijas skolā un mācījās pie pedagoga Aleksandra Puškina. Barišņikovs ieguvis divas zelta medaļas starptautiskos baleta konkursos - 1966. gadā Varnā un 1969. gadā Maskavā.
1974. gadā viesizrāžu laikā Kanādā Ļeņingradas Kirova vārdā nosauktā Operas un baleta teātra solists Barišņikovs palika Kanādā, vēlāk viņš pārcēlās uz ASV. Pateicoties augstajam meistarības līmenim, viņš dejoja galvenās lomas 20. gadsimta vadošo horeogrāfu Bežāra, Petī un citu iestudējumos.
Barišņikovs kļuva par vienu no ievērojamākajiem baleta māksliniekiem ASV. No 1974. līdz 1978. gadam viņš dejoja "American Ballet Theater", 1978.-1979. gadā strādāja kopā ar Džordžu Balančinu "New York City Ballet", no 1980. līdz 1989. gadam viņš bija Amerikas Baleta teātra direktors, premjers un mākslinieciskais vadītājs, kur pats iestudēja baletus "Riekstkodis", "Dons Kihots", "Pelnrušķīte", "Gulbju ezers". No 1990. līdz 2002. gadam viņš vadīja trupu "White Oak Dance Project". Barišņikovs saņēmis "Emmy" ir balvu.
1974.gadā Rīgā Barišņikovs dejoja Donu Kihotu, bet 1997. gadā Latvijas Nacionālajā operā uzstājās labdarības koncertā. 2006. gadā LNO bija apskatāma Barišņikova fotoizstāde "Moment in Time".
Pērn Barišņikovs spēlēja režisora Alvja Hermaņa iestudējumā "Brodskis/Barišņikovs" Jaunajā Rīgas teātrī, savukārt šogad uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves Baltijas pirmizrādi piedzīvoja režisora Roberta Vilsona un Barišņikova veidotā monoizrāde "Vēstule cilvēkam".