Sakomponēts aptuveni 200 dziesmu ar mākslinieka vārdiem, un Imanta Kalniņa skaņdarbs "Kamēr vēl dreb mana roka" pat iekļauts Dziesmu svētku repertuārā.
Kopumā izdoti četri Knuta Skujenieka dzejoļu krājumi, vairāki literatūras kritikas apkopojumi, atdzejojumu krājumi, astoņi kopoto rakstu sējumi. Dzeju Skujenieks vairs neraksta, bet šogad izdots viņa tulkotais Genādija Aihī dzejas krājums "Paklanīšanās dziesmai". Arī paša dzejnieka darbi tiek tulkoti citās valodās – gan krievu, gan somu, zviedru, dāņu... Pirms diviem gadiem mūziķis Goran Gora izcēla saulītē Skujenieka dzeju, ierakstot mūzikas albumu, kurā dziesmu tekstiem izmantoti tikai Knuta Skujenieka dzejoļi.
"No savām mazajām sāpēm es darinu lielas dzejas"
Dzejnieks dzimis Rīgā, bet bērnību pavadījis Bauskas apkārtnē. Šobrīd mākslinieks kopā ar sievu Intu dzīvo Salaspilī. Viņam piešķirts Salaspils Goda pilsoņa tituls.
Nozīmīgu ietekmi Knuta Skujenieka daiļradē atstājis Mordovijas darba nometnē pavadītais laiks. 1962. gadā dzejnieks tika apsūdzēts par līdzdalību nacionālās pretošanās grupas "Baltijas federācija" veidošanā un notiesāts uz setiņiem gadiem. Mordovijas lēģeros Skujenieks sarakstīja vairāk nekā 1000 dzejoļu, kurus sūtīja uz Latviju sievai. Inta Skujeniece šos dzejoļus pārrakstīja un saglabāja.
Laulātie tika šķirti tikai gadu pēc kāzām, un vēstules bija vienīgā saikne starp Latviju un Mordoviju. 2012. gadā tika izdota Skujenieka grāmata "Kro – Kro", kurā apkopota abu sarakste. Laulātie viens otru mīļi dēvējuši par krokodiliem, tāpēc izvēlēts šāds grāmatas nosaukums.
Pats dzejnieks intervijās vairākkārt norādījis, ka grāmata ir ne tikai trāpīgs padomju laika un režīma atspoguļojums, bet arī divu cilvēku mīlasstāsts, kurā sievai Intai ir nenovērtējama loma.
Pirmo dzejas krājumu "Lirika un balsis" Skujenieks publicēja 1978. gadā; reabilitēts viņš tika 1986. gada 6. jūnijā.
"No zemes šīs vairs mani neizdzēsīs, es būtin būšu šeit"
Knuts Skujenieks vairākkārt norādījis, ka uzskata sevi par patriotu, bet neatbalsta radikālas idejas. Arī portālam "Apriņķis.lv " pirms gada sniegtajā intervijā dzejnieks norāda, ka jānovērtē sava zeme, sava valsts.
"Pēc svaigas informācijas par to, kas, piemēram, ik dienu notiek pasaulē, vairs nedzenos, vairāk lasu žurnālus. Protams, to, kas notiek ar bēgļiem, es zinu. To, ka pasaulei bija jāsakustas, es jutu jau pirms gadiem 20, pat 30, jo tā nevar palikt mierā, ja vienā vietā cilvēku skaits strauji pieaug, bet citur – samazinās. Tas ir tāds savienoto trauku princips.
Ko mums darīt šādā situācijā? Skaidrs, ka pasaule mierā nepaliks. Ja jau esam runājuši par mājām, teikšu: galvenais, ka mums ir sava valsts un zeme, uz kuras stingri stāvēt un saglabāt savas vērtības. Tad jau tajā Bābeles tornī nepazudīsim."
Lai arī Skujenieka dzeja bijusi lasīta un citēta visos laikos, dzejniekam īpašu prieku sagādā tieši jaunās paaudzes ieinteresētība viņa daiļradē.
2014. gadā mūziķis Goran Gora jeb Jānis Holšteins-Upmanis izdeva albumu "Mosties", kura radīšanā izmantoti Knuta Skujenieka teksti. Dziedātājs norāda, ka sadarbība ar dzejnieku bijusi viegla, humora pilna un patīkama, turklāt tam bijusi arī pievienotā vērtība – radusies lieliska iespēja „izcelt saulītē" mazliet piemirstos, bet trāpīgos un dzirkstošos Knuta darbus. "Dzejnieks mūzikai dod citu skanējumu, plašumu un dvēseli. "Mosties" ir mīlestības caurstrāvots albums, kas mudina līdzcilvēkus uz garīgu atmodu arī šodien. Knuta dzeja nenoveco."
Viens no albuma prezentācijas koncertiem notika tieši Salaspilī, un to ar savu klātbūtni pagodināja arī pats dzejnieks, kurš atklājis, ka jūtas piederīgs tieši šai pilsētai.
