1.daļa: Zemessardzes bataljons Mārupē. Toreiz
Vīri ar 25 gadu pieredzi Zemessardzē stāsta, ka deviņdesmito gadu sākumā, kad zemessargi aktīvi piedalījās kārtības nodrošināšanā un aizsargāja uzņēmējus no reketieriem, Zemessardze bija lielā cieņā. Bet tad, pēc policejisko funkciju pārtraukšanas, iestājies tāds kā panīkums. Arī tas, ka valsts prioritāte bija NBS vienību dalība starptautiskajās operācijās, mazinājis Zemessardzes aktivitāti. Daudzi no tās izstājušies.
Tomēr tagad, kad kaimiņu valstīs notiek militāras aktivitātes, sabiedrības attieksme būtiski ir mainījusies. Arī zemessargu dalība cilvēku meklēšanas operācijās un dabas stihiju seku novēršanā viņus tuvinājusi gan sabiedrībai, gan veidojusi lielāku profesionālā dienesta kolēģu izpratni par Zemessardzes spējām.
Kapteinis Madis Biete atzīst – tiklīdz sācies konflikts Ukrainā, krasi mainījusies sabiedrības domāšana. "To varēja uzreiz just. Atsākās Zemessardzes atdzimšana. Pie mums arvien vairāk pieteicās daudz nobriedušu, labi situētu un izglītotu cilvēku, kuri ir atraduši vietu ģimenē, sabiedrībā."
Bataljona komandieris pulkvežleitnants Aivars Krjukovs apstiprina, ka pēdējo divu gadu laikā bataljonā iestājušies 180 jauni cilvēki.
"Patlaban bataljonā ir 320 zemessargi. Jaunpienācēju attieksme ir nopietnāka, katrs zemessargs vēlas pilnveidot zināšanas, nāk ar savu artavu, mēģina palīdzēt celt Zemessardzes prestižu un kuplināt mūsu rindas, reklamējot to. Mūsu bataljona zemessargi paši radīja informatīvo kampaņu, izplatīja uzsaukumus ar aicinājumu pievienoties Zemessardzei," stāsta bataljona komandieris un piebilst, ka pašlaik zemessargi paši rekrutē zemessargus – savus draugus, radus, kaimiņus. "Tā ir šīsdienas Zemessardze!"
Jautāts par iemesliem, kurus cilvēki nosauc, pirms iestājas Zemessardzē, bataljona komandieris min, ka izplatītākais pēdējā laikā ir konflikts tepat kaimiņos – Ukrainā. Tāpat daudzi atzīst, ka ir gatavi iestāties par savu valsti. "Cilvēkiem izpratne par valsti ir mainījusies, saprotot, ka pašam jādod kaut kas valstij, nevis jādomā tikai par savu labumu," savus novērojumus raksturo pulkvežleitnants A. Krjukovs.
Uz jautājumu, vai saņemtās atlīdzības faktors arī ir svarīgs, komandieris izstāsta šādu piemēru: "Otrajā darba nedēļā saskāros ar interesantu situāciju – cilvēks atnāca uz pārrunām par iestāšanas bataljonā un jautā: "Cik par to jāmaksā?" Tas parāda domāšanas veidu – viņam likās, ka ar savu dalību palīdzēs uzturēt Zemessardzi un vēl iegūs iemaņas. Kad stāstām par sociālajām garantijām, viņi ir ļoti izbrīnīti. Tā ir atbilde, ka viņi nenāk naudas dēļ, bet gan patriotisku jūtu vadīti."
Zemessargi kā atbalsts krīzes situācijās
Madim Bietem kā Jūrmalas rotas komandierim bieži nākas "izjust" Ķemeru purvu tuvumu – kad tajos pazūd cilvēki, tiek mobilizēti bataljona zemessargi. "Reizēm atrodam tikai ķermeņus vai pat skeletus. Tomēr vairākas reizes esam veiksmīgi atraduši pazudušos cilvēkus. Par to parasti liels gandarījums," stāsta M. Biete.
Viņš arī skaidro, ka cilvēku atrašana nav nejaušība – kā jau labi apmācīti karavīri un zemessargi, viņi prot saredzēt pēdas, sajust apvidu un pēc kartes nolasīt precīzu vietu, ko cilvēks raksturo pa telefonu. "Mēs strādājam taktiski, speciāli apgūstam meža ķemmēšanu. Tās ir iemaņas, kuras regulāri atjaunojam mācībās," teic kapteinis. Savukārt pavasaros bataljons jau zina, ka būs jānovērš plūdu sekas.
Bataljona zemessargi bija vieni no pirmajiem, kuri ieradās "Maximas" katastrofas vietā un ēkas drupās veidoja ejas un vāca gruvešus, lai tehnika varētu iebraukt līdz nogruvuma vietai. "Divi mūsu zemessargi tajā pašā dienā bija strādājuši uz veikala jumta. Viņi bija tikai dārznieki un teica, ka tas esot viņu pienākums – piedalīties glābšanas darbos. Gruvešos mēs nosacīti droši jutāmies, jo viņi mums stāstīja, kur ir droši iet, bet kur ir smagas zemes kravas vai flīzes," ar skumjām atceras M. Biete.
Ģimeņu izpratne ir ļoti svarīga
Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljons ir viena no retajām armijas vienībām, kam ir savs konts sociālajos tīklos. Komandieris A. Krjukovs to skaidro tā – lai citi neaizpildītu informatīvo telpu ar nepatiesu informāciju, vislabāk, ja paši par sevi stāsta. "Sociālajos tīklos mēs skaidrojam sabiedrībai un parādām ģimenēm, ar ko nodarbojamies. Otrajām pusītēm ir svarīgi saprast, ko vīrs vai sieva dara, kad brīvdienās nav mājās."
Bataljona komandieris A. Krjukovs pērn ieviesa tradīciju – ikgadējo bataljona jubilejas balli augustā. "Vēlos, lai uz to nāk visa ģimene – sieva, vīrs, bērni. Šogad ballē bērniem bija gan izjādes ar zirgiem, gan piepūšamās atrakcijas, gan vizināšanās ar motocikliem. Vīri varēja izdancināt sievas gan militārā orķestra, gan mūzikas grupu pavadījumā. Līdzekļus savācām paši. Ziedojumu kastīte šī gada ballei tika atklāta jau otrajā dienā pēc iepriekšējās balles."
Kopš 2015.gada Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljonā izveidota jauna tradīcija – bataljona jubilejas balle, kurā pulcējas viss personāls kopā ar ģimenēm.
Bataljons būtiski attīstīsies
Runājot par nākotni, pulkvežleitnants A. Krjukovs stāsta, ka bataljons pašlaik saskaras ar daudziem jauniem izaicinājumiem, ko nosaka NBS kopējās attīstības plāns. Pretgaisa aizsardzība NBS attīstības plānā ir definēta kā viena no primāri attīstām kaujas spējām, tāpēc ir iedalīts finansējums jauna bruņojuma iegādei, radara sistēmu un infrastruktūras attīstībai.
"Praktiski tas nozīmē, ka vienības struktūra kardināli tiks mainīta, apmēram par 80%. Vienībā plānots profesionālā dienesta karavīru pieaugums, kas līdzās zemessargiem intensīvi apgūs ļoti tuvās pretgaisa aizsardzības ieroču RBS -70 sistēmas un uzturēs zenītartilērijas L-70 kaujas spējas. Papildus plānots integrēt nesen no ASV iegūto taktisko pretgaisa aizsardzības radiolakotoru sistēmu "Sentinel". Vienības personālam tas nozīmēs arvien intensīvākas komplicētās individuālās un kolektīvās apmācībās, lai vienmēr būtu gatavi aizsargāt Latvijas gaisa telpu," teic A. Krjukovs.
Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljons
Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljons dibināts 1992. gada 4. augustā kā Zemessardzes 17. Kājnieku bataljons.
Bataljona vēsture sākās jau 1991. gada 25. septembrī, kad tika izdota Zemessardzes priekšnieka pavēle Nr. 17 par Zemessardzes apakšvienību formēšanu. Tika saņemta atļauja Zemessardzes štābam sākt formēt Rīgas apriņķa Zemessardzes pulku, kurā būtu 17. un 19. bataljons. 2002. gada 1. septembrī likvidētā Zemessardzes 18. Kājnieku bataljona ārrindas personālsastāvs un atbildības rajons tika pievienots 17. Kājnieku bataljonam.
2004. gada 1. septembrī tika izveidots Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljons ar pakļautību 1. Zemessardzes novada komandierim, bet no 2007. gada – 3. Zemessardzes novada komandierim.
Bataljons sadarbojas ar Jūrmalas pilsētu, Babītes, Mārupes, Olaines, Ķekavas un Baldones novadu u. c.
Kopš 1993. gada 30. maija 17. bataljona štābs atrodas Mārupes pagasta "Ceros" (bijusī PSRS armijas daļa).
Bataljona devīze: "Mēs iesim tur, kur tēvu zeme sauc".
Iepriekš: Zemessardzei - 25