«Prēmija bija liels gods,» atzīst pedagoģe. To Mārīte saņēmusi par nesavtīgu un radošu darbu. Pērn, Baldones vidusskolas direktores Dzintras Knohenfeldes atbalstīta, Rīgas pilī svinīgas ceremonijas laikā pedagoģe tika apbalvota ar A. Kronvalda prēmijas goda zīmi kā viena no pieciem Latvijas izcilākajiem skolotājiem. «Man vienmēr ir ļoti aizkustinoši, kad skolēns pasaka paldies!» atzīst skolotāja.
Lielo sapni piepildot
M. Eglīte stāsta, ka astronomija ieinteresējusi jau kopš 14 gadu vecuma. «Gribēju strādāt astronomijā, kas bija mans lielais sapnis jau kopš bērnības. Jau tad mēģināju veikt novērojumus. Pēc vidusskolas iestājos Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē.»
Studiju prakses laikā Mārīte atskārtusi, ka lieliski padodas arī pedagoģija. «Te nu var sacīt – kam dzīvē veicas, tam veicas. Man bija prakse Rīgas valsts 1. ģimnāzijā pie skolotājas Slīteres – fizikas skolotāju ikonas. Viņa deva fantastisku pamatu.»
Skolotāja smej, ka pašai esot bail skaitīt skolā nostrādātos gadus. «Vairāk nekā divdesmit gadu. Pirmos gadus tūlīt pēc universitātes absolvēšanas par skolotāju strādāju Pumpuru vidusskolā, Jūrmalā. Taču bija vēlēšanās strādāt observatorijā.» Tomēr dzīve iegrozījusies citādāk. «90. gados nopirkām īpašumu Baldonē. Un izveidojās tā, ka nevarēju strādāt zinātnē. Toties sāku strādāt Baldones vidusskolā.»
Ar zinātni sirdī
Uzskats, ka fizika un astronomija domāta tikai vīriešiem, ir stereotips. «Jā, manā studiju kursā bija maz meiteņu, toties mums bija ļoti spēcīga motivācija,» par tiekšanos uz mērķi stāsta skolotāja. «Padomju laikā iespējas bija stipri ierobežotākas nekā mūsdienās. Astronomija bija viena no iespējām. Rūpīgi studēju literatūru par populāro astronomiju.»
Tolaik, 60. gados, notika pirmie kosmosa lidojumi. «Valdīja sava veida romantika,» atmiņās kavējas Mārīte. Tomēr visam pāri dominējusi neviltoti lielā interese par debesu spīdekļiem. «Zvaigžņu karti rokā devos pētīt zvaigznājus.» Debesjuma pētīšanai piemīt gan romantika, gan neaprakstāms skaistums. «Manuprāt, zvaigžņotā debess ir viena no skaistākajām dabas parādībām. Ja gribam kaut ko iedvesmojošu un ļoti skaistu, jāiziet zvaigžņotā naktī. Tad var saskatīt to savu niecību un apjaust visuma plašumu.»
NLO ķerot
«Man ir paveicies, ka vienmēr esmu bijusi tuvu astronomijai,» atzīst Mārīte, kura jau daudzus gadus dzīvi vada kopā ar kādreizējo studiju biedru Latvijas Universitātes Astronomijas institūta direktoru Ilgmāru Eglīti, kurš plašāk pazīstams kā Baldones observatorijas vadītājs. Uz observatoriju brīvos brīžos dodas arī Mārīte.
«Esmu 30 Baldones observatorijā atklāto oglekļa zvaigžņu līdzautore, tāpat piedalījos svarīgas sakarības starp spektrofotometrisko gradientu un oglekļa zvaigžņu virsmas temperatūru atklāšanā.» Savukārt, vaicāta par interesantiem atgadījumiem, vērojot zvaigžņoto debesi, sieviete atceras kādu novakari, kad esot pierādījies, cik uzmanīgiem jābūt, interpretējot pat acīmredzamo: «Kopā ar vīru, ejot uz Šmita teleskopa paviljonu paagri, kad zvaigznes vēl nav redzamas, ievērojām debesīs spožu lēni kustīgu punktu,» viņa stāsta. «Ātri salikām vācu binokulāru un noķērām objektu 40 reižu palielinājumā. NLO kas NLO – centrā spožs punkts un ap to rotē otrs, vājāks.» Ātri ieslēguši Šmita teleskopu. «Mums palaimējās objektu noķert teleskopa gidā 200 reižu palielinājumā.» Beigu beigās noskaidrojies, kas tas ir nevis kāds nezināms objekts, bet gan meteozonde apmēram trīs kilometru augstumā, kādas agrāk palaida meteoroloģiskais dienests, lai fiksētu mērījumus. «Parasti tās pārplīst daudz zemāk, bet šī bija izgatavota varen izturīga. Pie tās piestiprinātā rācija bija iegriezusies vējā un rotēja ap zondi.» Tā beidzies nezināmā lidojošā objekta novērojums.
Sarkano zvaigžņu noslēpumi
Mārīte spējusi ieinteresēt un aizraut skolēnus ar sarežģīto un seno zinātni. Astronomiju skolotājas Eglītes vadībā Baldones vidusskolā apgūst 11. klase: «Skolēni veic arī zinātnisko darbību. Sākumā tie bija pētījumi tikai astronomijā, taču tagad gatavojam arī fizikas pētnieciskos darbus.»
Skolotāja neslēpj, ka darbi ir ļoti sarežģīti un laikietilpīgi, piemēram, projekts par nano tehnoloģijām: «Lai pētījums varētu piedalīties valsts konkursā, tā izstrādei nepieciešami aptuveni divi gadi.» Skolēni ar zinātniskajiem pētījumiem ne tikai guvuši pirmās vietas Latvijā, bet pabijuši Portugālē, Spānijā, arī Krievijā.
Skolotāja atzīst, ka pētījumu process ir visai sarežģīts, tie nereti notiekot pat naktīs Baldones observatorijā. «Ne visi ir kļuvuši par astronomiem, tāds nav mērķis, tomēr skolēni ir iepazinušies ar zinātnisko darbu veikšanu un guvuši vērtīgu pieredzi.» Pētījumi pamatā saistās ar Sarkano oglekļa zvaigžņu meklējumiem Piena Ceļa galaktikā, to īpašību pētījumiem un temperatūras aprēķiniem. Savukārt pēdējais darbs ir par Galaktikas ārējo zaru meklējumiem.
Iedvesmas pietiek
Skolēni ar laiku kļuvuši par Mārītes otru ģimeni. Katru dienu pēc stundām līdz vēlai pēcpusdienai pedagoģe sniedz padomus skolēniem, kas izstrādā zinātniskos darbus, iekavējuši mācību vielu vai gluži vienkārši nav izpratuši kādu uzdevumu. «Gribētos būt stingrai skolotājai, bet nezinu, vai izdodas,» smejas Mārīte. Profesija neļaujot apstāties un nepārtraukti prasa pilnveidot arī sevi. «Kādreiz kalkulators jau bija kā pasaules brīnums, bet tagad ir iespējas internetā sazināties ar kolēģiem visā pasaulē, izmantot jaunākās tehnoloģijas un datorprogrammas.»
Kā daudzi skolotāji, Mārīte pati sev katru gadu solās samazināt darba slodzi, bet jau gadu no gada tas nekādi neizdodoties. Savukārt, kad pietrūkst enerģijas vai ir grūti, vienmēr uzdod sev jautājumu: cik ilgi skolotājs var strādāt skolā? «Strādāšu tik ilgi, cik ilgi man būs iedvesma. Kad paliek grūti, vienmēr padomāju, vai vēl varu izfunktierēt kaut ko jaunu un interesantu gan sev, gan skolēniem. Un pagaidām atbilde ir «Jā!» – tātad skolā vēl varu strādāt,» smaidot pauž izcilā skolotāja.