"Plašās sankcijas, par kurām mēs paziņojam šodien, turpinās kāpināt spiedienu uz Krieviju, tostarp uz [režīma] pietuvinātajiem un uzņēmumiem, kas atbalsta Krievijas nelikumīgās darbības Ukrainā," norādīja Obama.
"Šodien Krievija kārtējo reizi sevi izolē no starptautiskās sabiedrības," uzsvēra Baltā nama saimnieks.
Viņš gan tūlīt piebilda, ka ASV neuzsākot jaunu Auksto karu, taču brīdināja, ka ASV un Eiropai sāk pietrūkt pacietības, noraugoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcību.
"Šodien pastiprinot pasākumus, par kuriem paziņojām pirms divām nedēļām, Savienotās Valstis nosaka jaunas sankcijas svarīgākajiem Krievijas tautsaimniecības sektoriem – enerģētikai, bruņojumam un finansēm," norādīja Obama. "Mēs bloķējam konkrētu enerģētikas sektora preču un tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Mēs paplašinām mūsu sankcijas pret Krievijas bankām un aizsardzības uzņēmumiem. Mēs oficiāli apturam Krievijas ekonomiskās attīstības projektu kreditēšanu un finansēšanu."
Kā ziņots, neilgi pirms Obamas uzrunas ASV Finanšu ministrija otrdien jau paziņoja, ka nolūkā piespiest Maskavu pārtraukt Ukrainas austrumos esošo krievu algotņu un to vietējo līdzskrējēju bruņoto bandu atbalstīšanu, Vašingtona vērsusi sankcijas pret trim ietekmīgām Krievijas bankām, tostarp pret VTB.
Vašingtona aizliegusi jebkuram Savienoto Valstu pilsonim vai ASV jurisdikcijā esošai personai veikt jebkādus jaunus vidēja vai ilgtermiņa darījumus ar VTB, tās meitas uzņēmumu Maskavas banku vai ar Krievijas Lauksaimniecības banku. Visas trīs minētās bankas kontrolē Krievijas valdība.
Arī ES vēstnieki otrdien beidzot vienojās par tā dēvētās trešās fāzes sankciju vēršanu pret Krieviju.Kā vēsta diplomāti, šīs sankcijas ierobežos gan Krievijas banku piekļuvi finanšu tirgum, gan aizliegs bruņojuma, dubultā pielietojuma preču un enerģētikas tehnoloģiju eksportu uz Krieviju.
Tiek ziņots, ka jaunās sankcijas stāšoties spēkā ceturtdien.
ES vēstnieku sarunās iepriekš tika panākta vienošanās arī par tā dēvētās otrās fāzes sankciju paplašināšanu, to personu sarakstam, kurām piemēroti ceļošanas ierobežojumi un līdzekļu iesaldēšana, pievienojot četrus Krievijas prezidenta Vladimira Putina darījumu partnerus un četrus uzņēmumus.
Paredzams, ka ceļošanas ierobežojumiem un līdzekļu iesaldēšanai pakļauto personu vārdi tiks paziņoti trešdien, publicējot tos ES oficiālajā izdevumā "Official Journal of the European Union".
Brīdi pēc ASV paziņojuma par jaunām sankcijām pret Krieviju otrdien paziņojusi arī Kanāda.
Šī jau ir 11. sankciju kārta, par kuru ieviešanu Otava paziņo kopš marta, ka Maskava uzsāka savu agresiju pret Ukrainu, okupējot un anektējot Krimas pussalu.
Līdzīgi ASV un ES, Kanāda sākotnēji sankcijas vērsa pret atsevišķām personām, nosakot tām ceļošanas ierobežojumus un iesaldējot to īpašumus.
Taču jau iepriekšējā sankciju kārta bija ievērojami stingrāka un tika vērsta pret Krievijas ekonomikas enerģētikas, bruņojuma rūpniecības un finanšu nozarēm un līdzinājās pasākumiem, par kuriem Vašingtona un Brisele paziņoja tikai otrdien.
Neskatoties uz to, premjerministrs Stīvens Hārpers paziņojis, ka jaunā sankcija kārta ieviesīšot "ciešāku koordināciju" starp Kanādu un tās sabiedrotajiem.
"Ņemot vērā Krievijas agresijas turpināšanos, tostarp nepārtraukto Putina režīma aģentu apgādāšanu Austrumukrainā ar loģistisko atbalstu un ieroču sistēmām, Kanāda paziņo par savu nodomu tuvākajās dienās pastiprināt ekonomisko un politisko spiedienu, ieviešot papildus sankcijas pret režīmu un tam pietuvinātajiem," teikts Hārpera paziņojumā.
Sīkāka informācija par jaunajām Kanādas sankcijām gaidāma tuvākajās dienās.