"Es uzskatu, ka pēc Ukrainas viņam uzdevums būs Kalnu Karabahas neatkarības atzīšana. Pateicoties tam, viņš saņems ASV, Kanādas un Francijas armēņu diasporas atbalstu, kas no ārpolitiskā skatu punkta viņam ir svarīgi," sacīja politologs.
"Un vēl – panākt prokrievisko spēku nonākšanu pie varas Latvijā, jo viņam vajag uzlikt kāju uz Baltijas. Igaunijā un Lietuvā viņš to nevar izdarīt, bet Latvijā – var," norādīja S. Belkovskis.
"Es uzskatu, ka NATO valstu – jebkuru – teritorijā Putins nerīkosies tā, kā viņš rīkojas Ukrainā," piebilda politologs.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš I pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17. aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.
Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim neko nav darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpina turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.