"Ir jārod kompromiss nevis starp trešajiem spēlētājiem, bet gan dažādajiem politiskajiem spēkiem Ukrainas iekšienē. Tas ir izšķirošs jautājums, no malas mēs varam to atbalstīt un pavadīt. Attiecībā uz to, kas no sākuma – referendums par konstitūciju un pēc tam vēlēšanas, vai arī no sākuma ir jāstabilizē situācija ar vēlēšanu palīdzību un pēc tam jārīko referendums," sacīja V. Putins.
"Jautājums pat nav par to, jautājums ir par to, lai nodrošinātu Ukrainas dienvidaustrumu krievu un krievvalodīgo pilsoņu tiesības un likumīgās intereses. Atgādināšu, izmantojot cara laiku terminoloģiju, tā ir "Jaunkrievija", un šī Harkova, Luhanska, Doņecka, Hersona, Nikolajeva, Odesa cara laikos neietilpa Ukrainas sastāvā. Tās visas ir teritorijas, kuras Ukrainai 20. gados nodeva padomju valdība. Kāpēc viņi to izdarīja? Dievs vien zina," sacīja V. Putins.
V. Putins norādīja, ka šīs teritorijas kļuva par Ukrainas daļu, bet tauta ir palikusi tur.
"Jā, viņi ir Ukrainas pilsoņi, bet viņiem ir jābūt līdztiesīgiem savas valsts pilsoņiem," viņš sacīja.
Nav svarīgi, kas notiks vispirms – referendums par Ukrainas federalizāciju un decentralizāciju vai prezidenta vēlēšanas, atzina V. Putins.
"Jautājums ir par garantijām. Mums viņi ir jāmudina uz to, lai tiktu rasts jautājuma atrisinājums, kur ir garantijas? Un Ukrainas austrumu un dienvidu iedzīvotāji gan mums, gan pašreizējiem valdītājiem Kijevā arī paprasīs – labi, būs vēlēšanas 25. [maijā]. Jūs gribat, lai mēs tās atzīstam, rīt jūs aizmirsīsiet un atsūtīsiet pie mums uz Doņecku, Luhansku, Harkovu kārtējo oligarhu," sacīja V. Putins, piebilstot, ka uz to ir jārod atbilde.
Atbilstoši 2001. gada tautas skaitīšanas rezultātiem Nikolajevas un Hersonas apgabalos vairāk nekā 80 % iedzīvotāju bija ukraiņi, bet Zaporožjes, Harkovas un Dņepropetrovskas apgabalos – vairāk nekā 70 %.
Harkova nekad nav ietilpusi Krievijas impērijas Jaunkrievijas reģionā.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
Ukrainas austrumos pēdējo dienu laikā promaskaviskie kaujinieki – dažkārt Krievijas specdienestu un militārpersonu vadībā – sagrābuši administrācijas ēkas un stratēģiskos objektus.
Ukrainas varasiestādes valsts austrumos ir sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas Drošības dienests (UDD) publiskojis pierādījumus par vērienīgu Krievijas militāro agresiju Ukrainas austrumu apgabalos.
Agresiju īsteno Krievijas bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) izlūkošanas un diversiju grupas, liecina UDD materiāli.