Neitans Verhelsts mira pirmdien slimnīcā Briselē draugu klātbūtnē.
Ārsti atļāva veikt eitanāziju, balstoties uz psiholoģisku pamatojumu, atzīstot, ka pacientu moka "nepanesamas psiholoģiskas ciešanas".
Neitans piedzima kā Nensija ģimenē, kur jau auga trīs zēni, un bērnībā cieta no vecāku atraidījuma, jo viņi vēlējušies vēl vienu dēlu.
Lai mainītu dzimumu, no 2009. gada līdz 2012. gadam viņam tika veiktas trīs operācijas. Tomēr rezultāti viņu neapmierināja.
"Pirmo reizi, kad ieraudzīju sevi spogulī, es sajutu nepatiku pret savu jauno ķermeni. (..) Bija arī laimīgi brīži, bet beigās balanss nosvērās uz nepareizo pusi," savas nāves priekšvakarā laikrakstam "Het Laatste Nieuws" atzina Neitans.
Nacionālās eitanāzijas komitejas pārstāve telekanālam RTL norādīja, ka Neitanu izmeklējuši divi ārsti, tostarp psihiatrs, lai pārliecinātos, ka viņš necieš no pārejošas depresijas.
2004. gadā, pamatojoties uz psiholoģiskiem apsvērumiem, eitanāzija tik veikta sešiem cilvēkiem. 2011. gadā šādu gadījumu skaits bija pieaudzis līdz 33, bet pagājušajā gadā - līdz 52.
Beļģijā eitanāzija atļauta personām, kas vecākas par 18 gadiem, bet parlaments apsver, vai papildināt pirms desmit gadiem pieņemto likumu par eitanāziju, attiecinot to arī uz nepilngadīgajiem.
Beļģijā eitanāzija tika legalizēta 2002. gadā. Pirms tam tas bija noticis tikai Nīderlandē.
2012. gadā Beļģijā eitanāzija tika veikta rekordlielam skaitam cilvēku - 1432 personām, kas ir par 25% vairāk nekā 2011. gadā. Nāves gadījumi, kad cilvēks no dzīves aizgājis eitanāzijas ceļā, veidoja 2% no nāves gadījumu kopskaita, liecina oficiālā statistika.
Eitanāzijas veikšanu regulē strikti noteikumi, tostarp personai, kas izšķīrusies beigt savu dzīvi šādā veidā, jābūt pie apziņas un jānāk klajā ar "brīvprātīgu, apsvērtu un atkārtotu" lūgumu veikt eitanāziju.