Iesniegums par patvēruma lūgumu ir iesniegts Krievijas varasiestādēm, paziņoja krievu advokāts Anatolijs Kučerena, kurš 16. jūlijā esot ticies ar E. Snoudenu. Par to, ka E. Snoudens vēlas lūgt patvērumu Krievijā, bija zināms jau piektdien pēc bēgļa tikšanās ar cilvēktiesību aktīvistiem. Patvērumu Maskavai viņš nolēmis lūgt, jo izbraukt no valsts neesot iespējams.
Izlūkdienestu noslēpumu izpaudējs iepriekš esot apsolījis nekaitēt ASV interesēm, kas bija Maskavas priekšnosacījums patvēruma piešķiršanai, vēstīja aģentūra "RIA Novosti". Vēlāk E. Snoudens plānojot doties tālāk uz Latīņameriku. Maskavas Šerementjevas lidostas tranzīta zonā kopš 23. jūnija mītošais E. Snoudens aktīvistiem atklājis, ka saņēmis patvēruma piedāvājumus no Venecuēlas, Krievijas, Bolīvijas, Nikaragvas un Ekvadoras.
Bijušais CIP darbinieks E. Snoudens, kura izdošanu ir pieprasījušas ASV, ir izsūtījis patvēruma pieprasījumu 21 valstij. Vairums no tām lūgumu ir noraidījis, bet Venecuēla, Nikaragva un Bolīvija ir norādījušas, ka ir gatavas bēgli pieņemt. Nav gan zināms, kā E. Snodens nokļūtu Latīņamerikā, ja pieņemtu kādas no šo valstu piedāvājumiem. Viņa pasi ir anulējušas ASV varas iestādes, un pastāv bažas, ka ASV un tās sabiedrotie varētu piespiedu kārtā nosēdināt lidaparātu, ar kuru slepenu dokumentu nopludināšanā apsūdzētais varētu doties uz izvēlēto galamērķi.
Patvērumu E. Snoudenam piedāvāja arī Krievija, taču iepriekš no tās bēglis atteicās, jo nepiekrita Maskavas nosacījumam pārtraukt slepenās informācijas nopludināšanu. E. Snoudens nopludināja simtiem slepenu ASV izlūkdienestu dokumentu, kas atklāja, ka ASV sistemātiski veikušas telefonsarunu noklausīšanos un personu izspiegošanu internetā. Spiegošanas skandāla laikā nāca klajā arī ziņas, ka ASV izspiegojušas arī Eiropas Savienības institūcijas un citas sabiedrotās valstis.