Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tik krasi atšķirīgu situāciju atklājusi Valsts kontrole (VK), pārbaudot pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības likumību un efektivitāti.

Nabadzības mazināšana labu laiku ir viena no valdības prioritātēm. Jau 2010. gadā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam nabadzības mazināšana tika izcelta kā prioritārs valsts ilgtermiņa rīcības virziens, kura īstenošanai nepieciešama efektīva sociālās palīdzības sistēma.

Tomēr četru gadu laikā Labklājības ministrija (LM) tālāk par prioritāti vārdos nav tikusi. Sociālās palīdzības politikas veidošana ir tikai uzsākta, pasūtot pētījumus un gatavojot informatīvos ziņojumus par problēmām un riskiem. Piedāvājumu problēmu risināšanai arvien nav. Vēl vairāk – LM nav nodrošinājusi, lai pašvaldībās būtu vienota izpratne par sociālās palīdzības pamatprincipiem un atbalsta veidiem, kā arī par vietvaras nozīmi sociālās palīdzības jomā.

Retā pašvaldībā ir veikts mērķtiecīgs izvērtējums par iedzīvotāju sociālo situāciju un viņu pamatvajadzībām, tāpēc arī nav izveidota efektīva sociālās palīdzības sistēma. Lielākoties pašvaldību darbību nosaka to finansiālās iespējas. Piemēram, izmantojot Ministru kabineta piešķirto rīcības brīvību, dažas pašvaldības ir noteikušas, ka par trūcīgu ir atzīstama ģimene, kurai pieder līdz pat sešiem nekustamajiem īpašumiem vai līdz pat deviņiem transportlīdzekļiem.

Tajā pašā laikā citās pašvaldībās ģimene nav tiesīga iegūt trūcīgās statusu pat tad, ja tai pieder traktors, kas tiek izmantots piemājas saimniecības uzturēšanai. Spilgts piemērs ir arī dzīvokļa pabalsts, kas vienā pašvaldībā tiek piešķirts tikai trūcīgām ģimenēm ar bērniem, bet kaimiņos dažādi pabalsti ir paredzēti ģimenēm ar ienākumiem līdz pat 320 eiro uz vienu cilvēku mēnesī.

Revidenti arī konstatējuši, ka katrā trešajā pašvaldībā nav ieviests maznodrošinātas ģimenes statuss, kas piešķir tiesības saņemt NĪ nodokļa atvieglojumus, kā arī dažādus valsts noteiktos tiesiskos labumus (piemēram, tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, kā arī no 2015. gada 1. janvāra tiesības saņemt elektroenerģiju par samazinātu tarifu).

Tajā pašā laikā ir pašvaldības, kurās nepamatoti, pat prettiesiski tiek ierobežota pabalstu saņemšana – piemēram, lai saņemtu dzīvokļa pabalstu vai bērna piedzimšanas pabalstu, personai jābūt deklarētai noteiktajā pašvaldībā vismaz 1 gadu.

Pašvaldības drīkst brīvi lemt arī par vienreizējo pabalstu ārkārtas situācijā, tomēr šis pabalsts bieži tiek izmantots, arī lai novērstu pašvaldību pieļautās nepilnības to izveidotajās sociālo pabalstu sistēmās, piemēram, apbedīšanas vai veselības aprūpes izdevumu segšanai, lai gan citas pašvaldības to nosaka kā atsevišķu pabalstu.

Tāpat pabalsts tiek piešķirts tādu vajadzību nodrošināšanai, kas neatbilst ārkārtas pabalsta piešķiršanas mērķim. Piemēram, Daugavpils pilsētas pašvaldība šādi ir apmaksājusi ceļa izdevumus dalībai Ļeņingradas blokādes dalībnieku salidojumā Sanktpēterburgā.

Lai gan pašvaldības var iegūt informāciju par ģimeņu materiālo stāvokli, tā netiek pilnībā izmantota vai arī netiek ņemta vērā, piešķirot sociālo palīdzību. Nepietiekamas iekšējās kontroles dēļ deviņas no desmit izlasē iekļautajām pašvaldībām laikā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. aprīlim prettiesiski izlietojušas vismaz 124 tūkstošus eiro.

Turklāt Rundāles novada pašvaldības darbību sociālās palīdzības jomā nemaz nevar pārbaudīt, jo revīzijā konstatēts, ka tajā netiek veikta vienota un pārskatāma klientu un tiem sniegto pakalpojumu uzskaite.

No pārbaudītajām desmit pašvaldībām tikai Liepājas pilsētas pašvaldībā nav konstatētas kļūdas, jo pašvaldības sociālais dienests izmanto visas savas iespējas un ir nodrošinājis kontroli pār pieņemto lēmumu tiesiskumu. Revīzija veikta par laiku no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. aprīlim LM un 10 pašvaldībās.

Revīzijā kopumā sniegti 109 ieteikumi, no tiem 13 ieteikumi ir sniegti LM kā atbildīgajai par valsts politikas veidošanu un īstenošanu.