Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Straujuma šodien žurnālistiem paziņoja, ka viņa piedāvās valdībai lemt par šādas komisijas izveidošanu. Pamats komisijas izveidošanai un Streļčenoka vērtēšanai esot vispārējie vadības principi – viņa atbilstība ieņemamam amatam.

"Ar to es gribu noņemt jebkādas politiskās spekulācijas, ka valdības vadītājs ietekmē KNAB," skaidroja Straujuma.

Viens no iemesliem, kāpēc Straujuma uzskata, ka būtu jāizvērtē Streļčenoka atbilstība amatam, ir tiesas lēmums atcelt Streļčenoka piemēroto disciplinārsodu - algas samazinājumu atlaistajai KNAB Juridiskās un personālvadības nodaļas darbiniecei Ilzei Draveniecei. Straujumas lēmumam esot arī citi iemesli, ko viņa plašāk nepaskaidroja.

Viņasprāt, cilvēkiem, kuri nav saistīti ar politiku, ir jāizvērtē, vai Streļčenoks kā vadītājs rīkojas atbilstoši.

Komisiju varētu vadīt vai nu ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, vai kāds viņa nozīmēts virsprokurors.

Kalnmeiera viedokli aģentūrai LETA pagaidām neizdevās iegūt, jo, kā norādīja Šēnberga, viņš līdz 12. jūnijam atrodas komandējumā ārzemēs.

Vēl pagājušā ceturtdienā Kalnmeiers aģentūrai LETA atturējās komentēt, vai vajadzētu veidot komisiju, kas vērtētu Streļčenoka atbilstību amatam. Ģenerālprokuratūra nesen paziņoja, ka nesāks kriminālprocesu saistībā ar iespējamo kavēšanos izmaksāt Strīķei izpeļņu par darba piespiedu kavējumu. Iesniegumu par KNAB rīcību prokuratūrai bija nosūtījusi pati Strīķe.

Ņemot vērā, ka Strīķei joprojām pastāv iespēja pārsūdzēt prokurora lēmumu amatā augstākam prokuroram, Kalnmeiers pagājušā ceturtdienā sacīja, ka nebūtu korekti komentēt, vai ir pamats veidot komisiju, kas vērtētu Streļčenoka atbilstību amatam.

Valdības noteikumi nosaka kārtību, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu nepieciešamību KNAB priekšnieku atbrīvot no amata.

Komisiju izveido Ministru kabinets, ņemot vērā ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju, kas pamato KNAB likumā minētos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata. Viens no nosacījumiem paredz, ka biroja amatpersonu no amata atbrīvo sakarā ar neatbilstību ieņemamam amatam.

Komisijas sastāvā ir ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors, SAB direktors, Drošības policijas priekšnieks, Ministru kabineta pilnvarots ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. Komisiju vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors.

Likums nosaka, ka biroja priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma.

Jau ziņots, ka jau vairāk nekā gadu turpinās KNAB vadības konflikts. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 10. aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu par Strīķes atbrīvošanu no amata. Lai arī spriedums vēl bija pārsūdzams, Strīķe varēja jau nākamajā dienā atgriezties darbā. Tiesa arī lēma, ka KNAB Strīķei jāmaksā 5066 eiro vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējumu.

Kalnmeiers nesen atcēla SAB lēmumu, ar kuru KNAB biroja priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei piešķirta pielaide valsts noslēpumam. Savukārt šonedēļ Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka nesāks kriminālprocesu saistībā ar iespējamo kavēšanos izmaksāt Strīķei izpeļņu par darba piespiedu kavējumu. Iesniegumu par KNAB rīcību prokuratūrai bija nosūtījusi pati Strīķe.

Ziņots arī, ka Saeima jau savulaik atbrīvoja no amata Streļčenoka priekštečus - Normundu Vilnīti un Alekseju Loskutovu. 2011. gadā ģenerālprokurora Kalnmeiera vadītā komisija secināja, ka Vilnītis sistemātiski pieļāvis dažādus pārkāpumus un nav tos novērsis, tāpēc tā savā atzinumā ieteica izskatīt jautājumu par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata.

Savukārt 2008. gada vasarā no KNAB priekšnieka amata atbrīvoja Loskutovu. Arī toreiz valdības izveidotā komisija secināja, ka Loskutovs pienācīgi nenovērtēja Valsts kontroles norādītās nepilnības un ar KNAB Slepenības nodrošināšanas nodaļu saistītos riskus, atkārtoti atliekot audita veikšanu šajā nodaļā.