Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Lai gan likuma grozījumus jau akceptējis Ministru kabinets, dzīvnieku aizsardzības organizācijas cer, ka izdosies pārliecināt Saeimas deputātus šādas izmaiņas likumā nepieļaut un nedot zaļo gaismu kurmju iznīcināšanai.

Latvijas dzīvnieku aizsardzības biedrības prezidente Dzintra Meldere-Gruntmane no Ķekavas novada jau vasarā sāka skaļi runāt par šo likuma izmaiņu absurdumu. Dzīvnieku aizstāve nesaprot cilvēkus, kuri ar nežēlīgām nogalināšanas metodēm iznīcina kurmjus, kas patiesībā nenodara nekādu ļaunumu, tikai atstāj rakumus, kurus ir viegli nolīdzināt. Turklāt labais darbs, ko paveic kurmis, pēc viņas teiktā, ir daudz nozīmīgāks. "Kurmis taču ir zemes sanitārs, kas apēd visus kaitēkļus. Ko kurmji ir apēduši, ko iznīcinājuši?" Meldere-Gruntmane ir neizpratnē, kā var kurmi pielīdzināt grauzējam, kuru iznīcināšana ar likumu ir atļauta.

Viņa ir pārliecināta, ka par tiesībām legāli iznīcināt kurmjus cīnās nevis lauksaimnieki, kuri saprot kurmja pozitīvo nozīmi, bet gan golfa laukumu īpašnieki. "Tagad viņi nelikumīgi nogalina kurmjus. Panāks, ka pieņem likumu un varēs to darīt likumīgi," spriež Dzintra Meldere-Gruntmane, piebilstot, ka golfu spēlē turīgi cilvēki, kuriem šķiet, ka ar naudu var panākt visu.

Mārupes golfa kluba "Viesturi" golfa laukuma uzturētājs Artūrs Ozoliņš neslēpj, ka kurmji sagādā ne mazums problēmu. Metodes, ar kādām golfa klubos cīnās ar kurmjiem, viņš gan atturējās atklāt, taču atzina, ka atbaidītāji ar ultraskaņu kurmjus tomēr neatbaida.

Dzīvnieku aizstāve ir pārliecināta, ka kurmjus visā Latvijā neiznīcinās, tikai Rīgā un tās tuvumā, kur ap bagātnieku mājām plešas mauriņi un ir ierīkoti golfa laukumi, kuru gludo virsmu mēdz ar saviem rakumiem izbojāt mazie dzīvnieciņi ar samtaino kažociņu. "Būs uz laukiem jābrauc skatīties kurmīšus. Tur dzīvo cilvēki, kas kaut ko saprot no dabas un zina, ka ir daudz veidu, kā aizbaidīt kurmīšus atpakaļ uz mežu," spriež Meldere-Gruntmane.

Dzīvnieku drauga fonda pārstāve Laura Karnīte ir izbrīnīta, ka politiķi ķērušies klāt šādām likuma izmaiņām. "Dzīvnieku aizsardzības likums ir atvērts jau ilgāku laiku, bet tas tika darīts, lai precizētu regulējumu par ētikas padomi un eksperimentiem ar dzīvniekiem. Toreiz tika panākta vienošanās, ka citi likuma grozījumi netiks iesniegti, lai likuma pieņemšana ātrāk virzītos uz priekšu. Izrādās, ka Zemkopības ministrijai nevar ticēt," secina Laura Karnīte.

Dzīvnieku drauga fonds, uzzinot, ka likuma grozījumi jau akceptēti valdībā, sācis aktīvi rīkoties. Noskaidrots, ka kurmju pielīdzināšanu grauzējiem likumā virza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Dzīvnieku aizstāvji vēlas uzzināt pamatojumu, kādēļ šādas likuma izmaiņas tiek virzītas, kā arī uzrunāt Saeimas deputātus, lai izskaidrotu šīs normas absurdumu. "Kurmji nav grauzēji. Atšķirībā no žurkām tie nepārnēsā slimības, neiznīcina ražu," uzsver Laura Karnīte. VARAM likuma grozījumu nepieciešamību pamato ar spēkā esošā normatīvā regulējuma sakārtošanu, vienlaikus novēršot to, ka liela daļa sabiedrības neievēro likumā noteikto.

Kā skaidro ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente Linda Tilta, līdz šim Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātais Dzīvnieku aizsardzības likums atļāva grauzēju nogalināšanu. "Tā kā kurmis sabiedrībā maldīgi tiek uzskatīts par grauzēju, lai gan tāds nav, bet ir kukaiņēdājs, šāda prakse tika īstenota arī praksē. Formāli līdz šim uz kurmjiem attiecās likuma norma par nogalināšanas aizliegumu, kas netika īstenots maldīgas sabiedrības izpratnes dēļ. Tieši tādēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lūdza ZM izvērtēt iespēju redakcionāli precizēt Dzīvnieku aizsardzības likumu, precizējot normu, kas netieši noteica kurmju iznīcināšanas/ nogalināšanas aizliegumu. Neveicot šādas tehniskās izmaiņas, t. i., vēsturiski ieviesušās dzīvnieku sistemātikas kļūdas labojumu, formāli ir aizliedzama jebkāda lauksaimniecības zemes apstrāde," skaidro Linda Tilta.

Tāpat jāuzsver, ka šajā gadījumā būtiski ir ievērot samērīgumu starp vides aizsardzības prasībām un saimniecisko darbību, tā kā kurmji nav aizsargājama dzīvnieku suga, nosakot nesamērīgus aizliegumus, tiek apdraudēta lauksaimnieciskā darbība, kas saistīta ar zemes apstrādi, piebilst VARAM pārstāve.