Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Latvijas Radio noskaidroja, ka Drošības policiju neinteresē tikai noplūdušais atzinums par iespējamo kompensāciju bijušajam "airBaltic" šefam Bertoltam Flikam. Kratīšanas pie Mēkona notikušas saistībā ar citu investīciju strīdu.

Latvijas Televīzijas žurnāliste Madara Līcīte līdz šim publiski nav stāstījusi par to, kas notika pēc viņas sižeta par valsts strīdu ar "airBaltic" bijušo šefu Fliku, kurā viņa atsaucās uz Valsts kancelejā tapušu dokumentu.

Līcīte Latvijas Radio stāstīja, ka viņu aicināja uz sarunu DP izmeklētājs, un tad viņu "nostādīja fakta priekšā, izvilka divus dokumentus" – viens par konfrontāciju sākšanu, šķiet, ar satiksmes ministru Anriju Matīsu, otrs – par dokumentu izņemšanu dzīvesvietā vai darbavietā.

Kriminālprocesa likumā paredzēts – ja persona atsakās izsniegt izņemamo objektu, tad var pieņemt lēmumu par kratīšanu. Drošības policija gan apgalvo, ka šī procesa ietvaros nevienam žurnālistam ar kratīšanu neesot draudēts, taču žurnāliste izmeklētāja teikto uztvērusi tieši šādi. Līcīte sapratusi, ka, neatdodot prasīto dokumentu, nepārprotami būs kratīšana mājās un darbā. Žurnālistei bija pārliecināta, ka no šī dokumenta viņas avotus uzzināt nav iespējams.

Pēc tam Līcīti, kurai nav bijis iespējas sazināties ne ar darbavietu, ne ar juristu, gaidīja brauciens uz Zaķusalu Drošības policijas mašīnā. Tālākos notikumus Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa raksturo šādi – kriminālprocesa ietvaros Drošības policija Latvijas Televīzijas ēkā Ziņu dienesta vadītāja un jurista klātbūtnē izņēma dokumentu, un jurists neizteica iebildumus un atzina, ka darbības bija likumīgas.

Taču Līcīte norāda, ka patiesībā viss neesot bijis tik nevainīgi – dokumenta izņemšanas protokola aizpildīšana notika jurista un Ziņu dienesta vadītājas Ivetas Elksnes klātbūtnē, bet pārējais gan nē. "Esmu pārliecināta, ka man nebija izvēles," atzīst Līcīte, skaidrojot, ka viņa no izmeklētāja teiktā saprata – nepiekrītot dokumenta izņemšanai darbavietā, noteikti būtu tiesneša sankcija par kratīšanu.

Arī Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne noliedz Drošības policijas oficiālo versiju. Viņa uzver, ka par dokumenta izņemšanu viņa iepriekš nebija brīdināta un dokumenta izņemšana notika, vēl pirms Elksne uzzināja, ka DP atrodas Ziņu dienesta telpās.

Elksne gan uzsvēra, ka Ziņu dienests aizsargā savus avotus un "cik mums zināms, pēc šī dokumenta nevar identificēt avotu".

Uz lūgumu precizēt, kā īsti notikusi dokumenta izņemšana, Drošības policija e-pastā atbildēja, ka jau ir sniegusi ļoti detalizētu informāciju par kriminālprocesu, tāpēc plašākus komentārus patlaban nesniegs. Valsts drošības iestāde gan ļoti aktīvi gribēja paust viedokli par tiem, kas apšauba tās metodes.

Apse-Krūmiņa Latvijas Radio uzsvēra, ka kriminālprocesā notiek izmeklēšanā un Drošības policija nav noklausījusies žurnālista sarunas un nekontrolēja īsziņas, neizņēma datoru un citus komunikācijas līdzekļus, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka DP izmeklēšana interpretējama kā žurnālista darbību traucējoša. DP uzskata, ka šādus apgalvojumus izplata personas, kas vēlas ietekmēt izmeklēšanu un izdarīt spiedienu.

Lai gan līdz šim publiski runāts par versiju, ka "airBaltic" dokuments noplūdis no pašas Valsts kancelejas, Drošības policijas darbības liecina – šī versija vairs neesot aktuāla. Valsts kancelejas direktores palīgs starptautisko šķīrējtiesu jautājumos Ivars Mēkons atklāj, ka pie viņa kratīšana veikta par pilnīgi citu dokumentu, kas 24. septembrī parādījās portālā "Pietiek.com" – Valsts kancelejas atzinumu "Winergy" un "Norvik" bankas strīdā. Mēkons arī norāda, ka brīdī, ka atzinums tika publicēts, tam jau bija atcelts slepenības statuss.

Latvijas Radio Valsts kancelejā tagad arī saņēma šī publiski pieejamā dokumenta kopiju, kurā paustas aizdomas par tiesībsargājošo iestāžu iesaistīšanos reiderisma shēmā, lai atņemtu Igaunijas uzņēmumam atjaunojamās enerģijas biznesu Latvijā. Šo ziņojumu savā publikācijā portālā "pietiek.com" izmantoja žurnāliste Agnese Margēviča. Viņa līdz šim uz Drošības policiju nav aicināta, taču tās interesi ir izjutusi. Viņa no citām pratinātajām personām uzzinājusi, ka figurē šajā procesā, – šīm personām radītas viņas telefonsarunu izdrukas un īsziņas.

Drošības policija izmeklēšanu par abiem gadījumiem veic viena kriminālprocesa ietvaros. Arī Līcīte stāsta, ka vairākiem pratinātajiem uzrādītas viņas īsziņas, turklāt uz Drošības policiju aicinātas vairākas valsts amatpersonas, kuras viņa satikusi sižeta tapšanas dienā. Iespējams, tāpēc, ka viņas gaitas kļuvušas zināmas izmeklētājiem, secina žurnāliste. Aizdomas par izsekošanu ir arī Margēvičai, un šīs aizdomas viņai apstiprinājušas kafejnīcu pārstāvji, stāstot, ka, piemēram, šajās kafejnīcās izņemti videonovērošanas ieraksti.

Lai gan Drošības policija kategoriski noliedz, ka būtu noklausījusies vai izsekojusi žurnālistus, to pārraugošās Iekšlietu ministrijas amatpersonu komentāri ir atturīgāki. Ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane Latvijas Radio pauda pārliecību, ka visas procesuālās darbības notika likumu ietvaros.

Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no Reformu partijas cenšas mazināt bažas par vēršanos pret žurnālistiem, taču atzīst, ka esot pārrunājis ar Drošības policijas vadību žurnālistu paustās bažas par gaidāmajām kratīšanām. Viņš gan noliedz, ka tas būtu iemesls, kāpēc operatīvie darbinieki žurnālistu dzīvesvietās tomēr neieradās.

Šis kriminālprocess sākts uz divu Valsts kancelejas iesniegumu pamata – viens bijis par "airBaltic" dokumenta noplūdi, savukārt otrā Valsts kanceleja vēstīja, ka saņēmusi kāda grupējuma draudus saistībā ar "Winergy" lietā – kā noprotams, minētas ar "Norvik banku" saistītas personas. Nav gan zināms, ka Drošības policija kaut ko izmeklētu šajā virzienā, saka Mēkons. Viņš pauž bažas, ka pēc kancelejas iesnieguma par nopietniem draudiem kriminālprocesa izmeklēšana pārvērtās par divu dokumentu nopludināšanas lietu.

Arī Margēvičai ir aizdomas, ka valsts drošības iestāde procesu izmanto kādiem neskaidriem mērķiem – "izokšķerēt topošos rakstus un iespējamo apdraudējumu ietekmīgām personām".

Tikmēr premjers Valdis Dombrovskis par Drošības policijas negaidītajām vizītēm pie ierēdņiem Valsts kancelejā – tikai dažus desmitus metru no viņa kabineta – vai pie sabiedriskās televīzijas žurnālistiem Zaķusalā satraukumu neizrāda. Viņš atturējās komentēt izmeklēšanas darbības. "Neuzskatu, ka šeit politiski jāiejaucas," sacīja Dombrovskis.

Izskanējusi versija, ka šī kriminālprocesa ēnā valsts pārstāvība investīciju aizsardzības strīdos no Valsts kancelejas nonāks atpakaļ advokātu biroju rokās, kas varētu nozīmēt retākus mierizlīgumus un miljonos mērāmus tiesvedības izdevumus. Latvijas Radio kļuva zināms, ka pirmie soļi šai virzienā sperti jau nākamajā valdības sēdē pēc Dombrovska paziņojuma par demisiju – tās slēgtajā daļā. No šobrīd aktuālajiem astoņiem ieguldījumu aizsardzības strīdiem trīs nodoti Satiksmes, bet trīs – Tieslietu ministrijas pārziņā. Pagaidām nav zināms, vai ar tiem strādās šo ministriju darbinieki vai arī no malas piesaistīti algoti juristi.