To piektdien žurnālistiem pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sabiedrības veselības analītiķis Toms Pulmanis.
Septiņi pašnāvības mēģinājumi bērnu vidū beigušies letāli. Visi septiņi pašnāvību izdarījušie pērn bijuši zēni. Lielākā daļa pašnāvību izdarījuši pakaroties – 86 %, bet gandrīz 8 % pašnāvību izdarījuši, nolecot no augstuma. Vēl fiksēti gadījumi, ka bērni pašnāvību izdarījuši noindējoties vai noslīcinoties.
Galvenie riska faktori, kāpēc bērni dzīvi izvēlējušies beigt, sevi nogalinot, ir sliktas attiecības un vardarbība ģimenē, romantisku attiecību izjukšana un aizspriedumi pret vēršanos pēc palīdzības psihisku saslimšanu gadījumos, paskaidroja T. Pulmanis.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu psihiatre Laura Ķevere uzsvēra, ka būtiski ir pamanīt uzvedības izmaiņas bērnā, lai novērstu iespēju, ka bērns varētu izdarīt pašnāvību: "Lēmums izdarīt pašnāvību netiek pieņemts īsā laika posmā."
Speciālisti norādīja, ka par vēlmi izdarīt pašnāvību liecina vairākas pazīmes, piemēram, intereses zudums par aktivitātēm, kuras iepriekš personai patika, viegla aizkaitinātība, dusmas, agresija, vērtīgu mantu atdošana un citi faktori.
Savukārt Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne sacīja, ka pārsvarā bērni, kuri izdara pašnāvību, ir savu vecāku nemīlēti un bieži vien cieš no vardarbības.
Rīgā piektdien notika bērnu un pusaudžu pašnāvību problēmai veltīta konference, kurā apzina situāciju, meklējot efektīvus risinājumus problēmas risināšanai.
Pašnāvības un pašnāvnieciska uzvedība ir vieni no būtiskākajiem bērnu un pusaudžu psihoemocionālās labklājības indikatoriem – pēdējo desmit gadu laikā Latvijā pašnāvību izdarījuši 65 bērni. Vēl daudzreiz lielāks ir to bērnu un pusaudžu skaits, kuri par pašnāvību domājuši vai mēģinājuši to izdarīt.
SPKC ir sagatavojis PVO informatīvā materiāla skolotājiem un citiem skolu darbiniekiem "Pašnāvību novēršana" tulkojumu latviešu valodā, kas pieejams konferences dalībniekiem. Materiālā ietverta plaša informācija par riska un aizsargājošajiem faktoriem bērniem un pusaudžiem saistībā ar pašnāvībām un pašnāvniecisko uzvedību, kā arī citi jautājumi, kas var būt noderīgi gan skolu personālam, gan citiem speciālistiem.