Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

""Latvian Voices" ir mana lielā iespēja dziedāt un būt uz skatuves. Tā ir iespēja būt kopā ar labiem draugiem, kurus vieno kaut kas ļoti īpašs – mūzika. Iespēja būt kopā ar sešām gudrām, skaistām, talantīgām meitenēm un kopā ar viņām attīstīties ne tikai muzikāli, bet arī augt kā cilvēkam," stāsta Andra. "Ikvienas grūtības, pārdzīvojumi ir septiņu stipru meiteņu dalīti, un vienmēr ir rodams risinājums. Tas arī grupas pamatā – mums kopā ir spēks. Un mēs apzināmies, ka tikai visas kopā mēs varam būt "Latvian Voices"," uzsver mūziķe.

Sāka kā Lūcijas
"Latvian Voices" Andra dzied kopš 2009. gada. Toruden viņai piedāvāja izveidot septiņu meiteņu sastāvu, kas Ziemassvētku laikā varētu doties uz Vāciju, lai Hamburgas lielākajā baznīcā sniegtu koncertu kā gaismas nesējas Lūcijas.

"Mūsu uzstāšanās bija ļoti veiksmīga, – kā gan citādi, ja šīs septiņas meitenes nāk no zemes, kas dzied, kuras ir dziedājušas koros un ar dziedāšanu ir saistītas no dzimšanas? Tā mēs satikām savu menedžeri Fransīni Rolfsu, un tā arī sākās mūsu darbība kā vokālai grupai," atklāj Andra.

"Latvian Voices" veiksmīgi sadarbojusies ar koklētāju Laimu Jansoni, kā arī mutes bungu virtuozu – Lytos. Pērn pavasarī kopā izveidota koncertprogramma "Tā Kā Taka". Grupa šobrīd atradusi kopēju valodu ar Vācijā atzītu un populāru a cappella puišu grupu "Viva Voce".

Andra ir lepna, ka "Latvian Voices" kļuvušas par Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta "Rīga 2014" muzikālajām sejām. "Latvian Voices" dziedātājas nesēž rāmi mājās, bet apceļo pasauli. Meitenes pabijušas koncerttūrēs Amerikas Savienotajās Valstīs, Itālijā, Francijā, Spānijā, Dānijā, Šveicē, Slovākijā un Austrijā. "Koncerttūres sniedz milzīgu pieredzi. Jauni cilvēki, jauni kontakti, jauna kultūru pieredze. Protams, milzīgu enerģiju dod publikas atsaucība un sajūsma koncertos, un pati dziedāšana. Tā mūsu septiņu kopējais spēks tikai pieaug."

Andra atzīst, ka vienlaikus daudzie pienākumi – skolotājas, diriģentes un vokālistes darbs – prasa lielu spēku. "Reizēm šķiet – visa ir pārāk daudz, ka sāk pietrūkt laika, lai paveiktu tā, kā no sirds vēlos. Jo katra mana dzīves sastāvdaļa no manis prasa daudz. Tā sanācis, ka mani darbi ir reizē arī mani hobiji, tādēļ ir tik grūti no kaut kā atteikties. Bet katra uzstāšanās, katru jaunu grūtību pārvarēšana un sasniegumi atkal dod jaunu enerģiju. Man ir sešas lieliskas draudzenes, man ir mēģinājumi, koncerti, kuriem jāizbrīvē laiks – tas ir primārais šobrīd."

Negribēja mācīties mūzikas skolā
"Līdz desmit gadu vecumam es biju apņēmusies nemācīties mūzikas skolā. Tā kā mana mamma un krustmāte strādāja par mūzikas skolas skolotajām, es jau no agras bērnības daudz laika pavadīju viņu stundās un it nemaz nevēlējos būt viena no mūzikas skolas bērniem. Bet tad kādu dienu, kad mamma devās uz kārtējo noklausīšanos – jaunu skolēnu uzņemšanu – es pateicu, ka arī pamēģināšu. Un kopš tā mirkļa esmu skaidri zinājusi, ka vēlos dzīvi saistīt ar mūziku un būt uz skatuves. Un nav vēl bijis mirklis, kad to nožēlotu."

Vispirms Andra mācījās kora klasē E. Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolā, tad devās uz E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolu, "kas, starp citu, bija kolosāls, emocijām bagāts, jaunu piedzīvojumu piesātināts laiks. Liepāja noteikti ir visu mūziķu pilsēta, tur valda īpaša atmosfēra, kur sajūtama pat mākslas smarža..." Pēcāk devās studēt uz Rīgu, iestājās J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kora diriģēšanas nodaļā.

Vissvarīgākais cilvēks Andras dzīvē ir viņas meitiņa Elizabete. "Viņa ir ļoti daudz kopā ar mani radošajā darbībā, un man tas šķiet pozitīvi. Viņa ir kļuvusi patstāvīgāka, drošāka, komunikablāka un, protams, muzikālāka. Elizabete mācās Ādažu Brīvās Valdorfa skolas 3. klasē, un man šķiet, ka šobrīd ar to arī ir pietiekami, jo skolā ir tik daudz kā jau no mākslas, mūzikas, dejas. Vēlos, lai viņa pati izvēlas, ar ko grib saistīt savu nākotni. Zinu, ka daudzi pedagogi un vecāki man nepiekrīt šajā jautājumā, jo bērns nevarot zināt, kas ir kas, bet es vēlos paļauties uz to, ka viss notiks pēc Elizabetes pašas gribas. Tā, kā tas notika ar mani."

Brīvdienās mūziķe kopā ar meitu dodas uz savām bērnības mājām Kuldīgā. "Tā ir burvīga vieta, kur attīrīties, iegūt jaunu enerģiju un smelties daudz mīlestības. Bet mazajos brīvajos brīžos mums reizēm patīk nedarīt neko. Vienkārši baudīt vienai otras sabiedrību, turklāt Elizabete bieži vien piedalās "Latvian Voices" un kora "Mundus" mēģinājumos. Vasarā mums patīk pavadīt laiku pie ūdeņiem, bet ziemā esam priecīgas par iespēju paslidot."

Veiksme aizveda uz Ādažiem
Abas – meitu un māti – vieno skola. Andra stāsta, ka strādāt meitas skolā nesagādā problēmas ne vienai, ne otrai. "Domāju, neviens skolotājs, kura bērns mācās tajā pašā skolā, nemēģina afišēt ģimenes attiecības. Šķiet, ka notiek pat pretējais: mēs it kā distancējamies, lai mājās satiktos un runātu kā mamma ar meitu. Vieglums ir tajā, ka apzinos – viņai tiek pats labākais. Pazīstu savus kolēģus, par kuru profesionalitāti un arī cilvēcību man nav ne mazāko šaubu."

Par skolotāju Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā Andra kļuva pavisam nejauši. "Nekad neesmu īpaši vērtējusi, ar ko nodarboties, jo visi mani darbi paši mani ir atraduši. Darba piedāvājumi turklāt ir nākuši vajadzīgajos mirkļos."

Vēl Andra vada Ādažu jauniešu kori "Mundus". "Korim šis ir nozīmīgs gads, jo tuvojas dziesmu svētki, kuros mēs ļoti, ļoti vēlamies piedalīties. Tāpēc aktīvi dziedam svētku repertuāru, kas ir gana krāšņs un sarežģīts. Turklāt mēs vēl pieņemam dziedāt gribētājus, kuri vēlētos ar mums kopā piedzīvot šos skaistos svētkus! Kopā ar Ādažu amatierteātri "Kontakts" esam iestudējuši muzikālu izrādi "Brēmenes muzikanti". Tajā var redzēt jauniešu pašu veidotus tērpus, lomās iejūtas arī koristi."

"Brīvo brīžu ir maz, bet katrās garākās brīvdienās mēs ar Elizabeti dodamies uz manām bērnības mājām Kuldīgā."

"Latvian Voices". Andra – pirmā no labās.