Pulksten 15 būs Ziemassvētku kaujās kritušo strēlnieku piemiņas brīdis un jaunsargu svinīgais solījums Babītes novada Antiņu kapsētā, vēsta aģentūra LETA.
Ziemassvētku kauju vietās saglabājušās fortifikācijas būvju paliekas kopumā veido Baltijas mērogā unikālu militārās fortifikācijas ansambli, bet Mangaļu mājas apkārtnē esošie nocietinājumi tika izbūvēti kā īpaši spēcīgs nocietinājumu mezgls. Tādi vāciešiem plašajā Ziemassvētku kauju sektorā bija divi – Ložmetējkalns un Mangaļu rajons.
Vācu armijas 16. landšturma kājnieku bataljons frontes iecirkni pie Mangaļiem ieņēma 1915. gada oktobra otrajā pusē un, nespējot turpināt uzbrukumu Rīgas virzienā, sāka frontes nocietināšanas darbus gandrīz 30 kilometru garā līnijā pāri Tīreļu purvam uz Olaini.
Šie nocietinājumi ir savdabīgi un ievērojami gan no militārās fortifikācijas viedokļa, gan tieši saistīti ar latviešu strēlnieku darbību Ziemassvētku kaujās. Apmēram 700 metru attālumā no "Mangaļu" mājām atrodas 1. latviešu strēlnieku brigādes vācu frontes pārrāvuma vieta, kur 1917. gada 5. janvārī (1916. gada 23. decembrī pēc vecā kalendāra) iesākās Ziemassvētku kaujas. 1993. gada 9. janvārī šeit tika uzstādīta piemiņas zīme – sešus metrus augsts priedes koka zobens, kas simbolizē vācu aizsardzības līniju, kuru pārcirtis latviešu strēlnieku zobens.
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija norisinājās no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim (jeb no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim pēc jaunā kalendāra). Krievu armijas plānos šīs operācijas mērķis bija pārraut vācu pozīcijas, lai tālāk uzbruktu gar abiem Lielupes krastiem Jelgavas virzienā.
Šajā kaujas operācijā pirmo reizi izmantoja jaunu taktiku – negaidītu nakts uzbrukumu bez artilērijas sagatavošanas uguns. Galvenās uzbrukuma triecienvienības bija divas latviešu strēlnieku brigādes, kas Ziemassvētku kauju laikā tika apvienotas Latviešu strēlnieku divīzijā.
Uzbrukuma rajonā vāciešiem bija divi spēcīgi nocietināti punkti – Ložmetējkalns un Mangaļi, tāpēc par uzbrukuma vietu 2. brigādei tika noteikts Tīreļpurva rajons starp Ložmetējkalnu un Mangaļiem, bet 1. brigādei – Mangaļu nocietinājumu austrumu puse.
Ziemassvētku kaujas bija lielākā krievu armijas militārā operācija Rīgas frontē I pasaules kara laikā. Lielākās cīņu grūtības šajās kaujās nācās izciest latviešu strēlnieku vienībām, kas cieta ļoti lielus zaudējumus. Apmēram 5000 latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujās un apmēram 4000 janvāra kaujās krita, tika ievainoti vai pazuda.