Visu dienu bažīgi lūkojoties mākoņainajās debesīs un neticot prognozei, kas lielākos mākoņus solīja tieši vakarā, tomēr beigās sagaidījām lietu. Iespējams, no tā nobijās daudzi Dzejas dienas apmeklētāji 8. septembra novakarē un palika sausumā mājās. Tomēr tieši lietus un nepieciešamība nedaudz no tā patverties pavēra brīnišķīgu iespēju ierīkot parkā nelielu oāzi, dzeltenu telti, kuru apgaismojot no ārpuses ar lāpām, bet no iekšpuses ar krāsainām prožektoru gaismām, skatītājiem radās omulīgs patvērums. Inčukalna bibliotēkas darbinieču sagatavotā karstā zāļu tēja ar cepumiem piešķīra saulainajam patvērumam no lietus un vēja vēl lielāku omulību.
Mēs, latvieši, esam bagāti! Mūsu vislielākā un visvairāk saudzējamā bagātība ir mūsu talantīgie cilvēki. Tieši tāpēc Dzejas dienu laikā pieminējām daudzus dzejniekus, kam šogad jubilejas. Vissenākais jubilārs šogad ir Eduards Veidenbaums, kurš nodzīvoja īsu mūžu, tomēr viņa dzejoļi vēl joprojām dzīvo mūsu vidū. Jubileja šogad ir arī Jānim Jaunsudrabiņam, Mirdzai Ķempei, Veronikai Strēlertei, Zinaidai Lazdai, Jānim Ziemeļniekam, Veltai Tomai un mūsu laikabiedriem: Viktoram Avotiņam, Mārai Zālītei, Imantam Auziņam, Mārim Melgalvam, Pēterim Brūverim un vēl citiem. Pateicoties multimediju projektoram, apmeklētāji ieskatījās dzejnieku acīs, kā arī varēja noskatīties fragmentus no dziesmām ar dzejnieku vārdiem. Īpaši piemeklēti dzejoļu fragmenti atsauca atmiņā dzejnieku jubilāru emocijas un rakstīšanas stilu. Dzejas dienu organizatoru aicinājumam runāt savu iemīļoto dzeju atsaucās inčukalnietes Tamāra Mūrniece un Gunita Ganus. Tamāra bija izvēlējusies Māras Zālītes dzeju, bet Gunita – emocionālo Māra Melgalva dzeju.
Arī Inčukalns ir bagāts ar dzeju rakstošiem cilvēkiem. Savus dzejoļus lasīja Laima Mūrniece, Arta Saukāne, Brigita Pleša, Aldis Auzāns, Jānis Zvirbulis, kas lasīja arī savas mūžībā aizgājušās sievas Skaidrītes sarakstītās dzejas rindas. Pirmo reizi Dzejas dienās piedalījās Lote Bagņuka un Jolanta Bodniece, kura ir regulāra Inčukalna Mākslas dienu dalībniece, jo līdz šim skatītājiem bija iespēja novērtēt Jolantas zīmētos mākslas darbus, ko Dzejas dienu pasākumu laikā skatījām projekcijās.
Pasākuma noslēgumā mums bija lieliska iespēja klausīties Amandas Aizpurietes dzeju pašas autores izpildījumā, dzirdēt dzejnieces atbildes uz skatītājus interesējošiem jautājumiem. Noslēpumainība, skumjas un kaislīgums – šie vārdi noder, lai raksturotu viņas dzeju.
Ja manās mājās Mūza iegrieztos,
es viņu sūtītu uz veikalu un ķēķi,
lai pati varu pasēdēt pie papīriem.
To viņa zin un tāpēc nerādās,
bet panti nāk pa citiem ceļiem.
Kā rases raksti rožu ziedlapās,
kā rieta vārsmas rudens debesīs,
kā nāves pirkstu nospiedumi spogulī –
no citas citurienes dzeja nāk.
(Amanda Aizpuriete)
Dzejas dienas Inčukalna lietainajā parkā, saulainās oāzes vidū noteikti paliks mūsu atmiņās kā spilgts emocionāls pārdzīvojums.