16.08.2018 11:16

Rūta Muktupāvela iešļūcenēs pa stalažām rāpusies Doma baznīcas tornī. Desmit ekspresjautājumi

Autors  "Kodols"
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Rūta Muktupāvela iešļūcenēs pa stalažām rāpusies Doma baznīcas tornī. Desmit ekspresjautājumi Latvijas Kultūras akadēmija, pixabay.com un publicitātes

Kamēr izglītības iestādēs mācību gads nav sācies, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela līdz ar citām sabiedrībā pazīstamām dāmām piekritusi iejusties modeles lomā un piedalīties Jūgendstila modes parādē, kas sestdien, 18. augustā, notiks Kultūras pilī "Ziemeļblāzma".

"Man jau šķiet, ka šis laiks, ko dēvējam arī par Skaisto laikmetu, un tajā valdošā mode cildināja sievieti, viņas slaido, korsetē iejozto vidukli un plūstošās, graciozās kustības. Brīnišķīgs laikmets un sievišķīgi tērpi – atmosfēra, kuru vērts svinēt un iedzīvināt šodienā!"

Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījusi?
2015. gada vasarā gumijas iešļūcenēs jeb tā sauktajās jēzenēs no ārpuses pa stalažām rāpos Doma baznīcas tornī. Tiku līdz pulkstenim.

Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Bez šaubām – laulības ar mīļoto un bērnu piedzimšana. Tomēr mani aizkustina arī tā sauktie duende brīži, kad laiks, šķiet, apstājas dievišķā skaņā, krāsā vai kompozīcijā, vai arī sajūta, kas pielīdzināma mākslas sniegtajai baudai, piemēram, ezerā guļot uz muguras, sajust, kā debesis tevi vēro.

Kas jūs iedvesmo darbam?
Rosīgi kolēģi un zinātkāri studenti.

Jūsu veselīgie ieradumi?
Administratīvie pienākumi un arī darbs zinātnē prasa ilgas stundas sēdēt, tāpēc vakara pastaigas kopā ar vīru ir mans veselīgākais ieradums un mēģinājums ķermenim kompensēt šo pāridarījumu.

Jūsu kaitīgie ieradumi?
Nepacietība. Esmu samērā straujas dabas, principa "šeit un tagad" cilvēks, ko ļoti labi apzinos un mēģinu ar to tikt galā. Manuprāt, ļoti labs pacietības audzināšanas paņēmiens ir bērni un braukšana ar ekonomiskās klases automašīnu.

Kultūras baudījums, kas pēdējā laikā atstājis spilgtāko iespaidu?
Ja neskaitām Dziesmu un deju svētkus, tad Valmieras Vasaras teātra festivāls ar piesātinātu, pārdomātu un ļoti augstas kvalitātes programmu, kurā jo īpaši gribas izcelt fantāziju par brīvību "Mušas" Kārļa Krūmiņa režijā.

Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Latvijas Kultūras akadēmijas profesora Dāvja Sīmaņa dokumentālā filma "Mūris", stāsts par robežām – valsts, individuālajām, fiziskajām un garīgajām. Starp citu, filmā parādītas arī tās vietas, pa kurām 2012. gadā Dagdas ekspedīcijas ietvaros esmu braukājusi un iepazinusi šīs apkaimes izteikti multikulturālo vidi, baudījusi krievu, baltkrievu un latgaliešu dzīves stāstus, sirsnību, viesmīlību un svaigi ievākto medu.

Kādu mūziku klausāties?
Mūsu mājās no latviešu komponistiem bieži skan Ērika Ešenvalda, Riharda Dubras un Artūra Maskata mūzika, no pasaules – man ļoti patīk pianists Džordžs Vinstons un viola da gamba meistars Žordi Savals, savukārt tradicionālo latviešu un baltu mūziku – gan vokālo, gan instrumentālo – bieži vien mēdzam atskaņot paši, jo kā nekā esam Muktupāvelu klanam piederīgi.

Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Rīgā man tīk Pārdaugavas "Fazenda", bet ārpus Rīgas pēdējā laika patīkamākais pārsteigums saistīts ar Mārtiņa un Olafa restorānu "MO" Liepājā, kas apvieno izcilu kvalitāti ar cilvēciskām cenām. Tur esmu baudījusi vēlās brokastis, tomēr noteikti meklēšu laiku aizbraukt arī uz vakariņām.

Vieta, ko noteikti iesakāt apmeklēt?
Latvijā tas ir Skaņaiskalns Mazsalacas novadā, kur noteikti arī jāpadzied, lai izbaudītu šo dīvaino dabas veidoto, bet cilvēka atklāto akustisko efektu. Pasaulē – Grieķijas Meteoras kalnu klosteri, kur joprojām dzīvo īsti mūki, kas kopj sakrālā mantojuma tradīcijas, darina vīnu un neaprakstāmi skaisti dzied nakts vigīlijas.

 

 

Lasīt 2075 laiki