Kā liecina Latvijas Nacionālā kino centra dati, ievērojamu vietu šajā statistikā ieņem Latvijas simtgades filmas, kuru kopējais skatītāju skaits šobrīd jau pārsniedzis 206 tūkstošus.
Latvijas filmu izplatīšanas dati liecina, ka šogad līdz jūnija beigām Latvijas kinoteātros apmeklētāko filmu desmitniekā iekļuvušas četras Latvijas filmas, turklāt trīs no tām nav šo topu pametušas kopš aprīļa, kad tika apkopoti pirmo trīs mēnešu dati.
Vēl jo iespaidīgāk, ka Latvijas filmas ieņem pirmās divas vietas topā, apsteidzot pasaulē populāro kompānijas "Universal Pictures" romantisko drāmu "Brīvība piecdesmit nokrāsās / Fifty Shades Freed" (trešā vieta) un jebkuru citu filmu, kas vien šogad startējusi Latvijas kinorepertuārā. Divas no četrām Latvijas filmām populārāko desmitniekā ir veidotas Nacionālā kino centra programmā "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" – spēlfilmas "Paradīze '89" (režisore Madara Dišlere, "Tasse Film") un "Bille" (režisore Ināra Kolmane, studija "Deviņi").
Latvijas kinoteātros visvairāk skatītāju apmeklējuši režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa spēlfilmu "Nameja gredzens" (81 789 skatītāji), topa otrajā vietā ir režisora Oskara Rupenheita spēlfilma "Kriminālās ekselences fonds" (74 347 skatītāji). Piektajā vietā ir Madaras Dišleres "Paradīze '89" (53 083 skatītāji), bet topa devītajā vietā – Ināras Kolmanes "Bille" (39 778 skatītāji).
Nacionālajā kino centrā norāda, ka šobrīd nav apkopota statistika par pilnīgi visu Latvijas filmu apmeklējuma rādītājiem, tomēr jau līdz šim zināmie skaitļi apliecina ievērojamu pieaugumu Latvijas skatītāju interesē par nacionālo kino. 2018. gada pirmā pusgada laikā minētās filmas noskatījušies kopā 290 013 skatītāji, kamēr visa 2017. gada laikā Latvijas filmu skatītāju skaits sasniedza tikai 194 083 – lai gan arī tas bija ievērojams kāpums, salīdzinot ar 185 782 skatītājiem 2016. gadā un 103 598 skatītājiem 2015. gadā.
Līdz ar to ievērojami pieaugusi tā sauktā Latvijas kino "tirgus daļa", kas ir svarīgs kritērijs nacionālajam kino katrā valstī – t.i., cik procenti skatītāju no kopējā kinoteātru apmeklētāju skaita skatījušies tieši pašmāju filmas. Latvijā pēdējo piecu gadu laikā nacionālā kino tirgus daļas rādītājs nav pārsniedzis 7,84% (2017. gadā), bet 2018. gada pirmā pusgada vidējais rādītājs ir 24%.
"Jāatceras, ka nacionālā kino tirgus daļas pieauguma pamatā ir ne tikai emocionāli faktori. Ļoti svarīgs pamatojums ir tas, ka līdz ar simtgades filmu programmu un vispārējo finansējuma pieaugumu nozarē pamazām pieaug Latvijas filmu ražošanas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tātad pieaug arī filmu skaits un žanriskais spektrs, kurā katrs skatītājs var atrast sev interesantu skatāmvielu," uzsver Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma.
Pirmā rudens simtgades filmas pirmizrāde gaidāma 5. septembrī, kad būs iespēja simboliski nosvinēt 100 gadu jubileju visām trim Baltijas valstīm kopā – uz ekrāniem nonāks studijā "VFS Films" veidotais Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopražojums, kultūrvēsturiski nozīmīgā dokumentālā filma "Laika tilti", kas jūlijā jau piedzīvoja vērienīgu pasaules pirmizrādi Karlovi Varu festivāla konkursa skatē. Latvijas režisore Kristīne Briede un Lietuvas kolēģis Audrjus Stonis uzņēmuši filmu par saviem priekšgājējiem, nu jau leģendāriem Baltijas valstu dokumentālistiem, kuri 20. gadsimta 60. gados pavēra jaunus apvāršņus kinovalodā, vizuālajā poētikā un saturiskajā ietilpībā.
