20.05.2018 15:46

Ādažnieks Kristaps Lāss. Mantotais talants

Autors  Monika Griezne, "Ādažu Vēstis"
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ādažnieks Kristaps Lāss. Mantotais talants no privātā arhīva

Kristaps Lāss ir komponista Romualda Kalsona mazdēls, Ādažu Mākslas un mūzikas skolas audzēknis, vairākkārtējs šīs skolas organizētā mūzikas jaunrades konkursa "Skaņuraksti Ādažos", kā arī jaunrades dziesmu konkursa bērnu koriem "Kas mēs bijām, būsim, esam" laureāts. Mūzika un matemātika – šīs divas jomas vienpadsmitgadīgo Kristapu Lāsu sajūsmina visvairāk.

Mūzika Kristapu saista tāpēc, ka tajā viņš var ielikt savas domas un jūtas, turklāt mūzikā klātesoša ir arī matemātika, kas ir viens no Kristapa mīļākajiem mācību priekšmetiem skolā. Pavisam maz Latvijā ir tādu mūzikas skolu, kur var apgūt komponēšanas prasmes. Ādažu Mākslas un mūzikas skola ir viena no tām. Kompozīcijas stundās var iepazīt citu mūzikas instrumentu skanējumu.

Kristaps skaņdarbus rakstījis ne tikai klavierēm – instrumentam, kura spēli viņš apgūst, bet arī čellam, solo balsij un bērnu korim. Jautāts, kā var radīt mūziku instrumentam, ko pats neprot spēlēt, Kristaps atklāj: "Kad komponēju, iztēlojos, kā uzrakstītais izklausīsies. Kad atbrauc mana paziņa, kura māk spēlēt čellu, izmēģinām, vai tiešām čells izklausās tā, kā biju domājis." Komponēt viņu iedvesmojot gan pati mūzika, gan norises dabā.

Kreisās rokas džezs
Vispirms Kristaps topošo skaņdarbu spēlējot uz klavierēm, pēc tam pieraksta notis. "Sākumā izdomāju galveno melodiju, pēc tam mēģinu to attīstīt, lai būtu daudz maiņu, piemēram, no mažora uz minoru." Šā gada mūzikas jaunrades konkursā "Skaņuraksti Ādažos" Kristaps piedalījies ar muzikālajām miniatūrām – katru atšķirīgā žanrā.

Miniatūra "Miegs" esot līdzīga komponista Kloda Debisī rokrakstam, "Tikšanās ar Mocartu" – Mocarta daiļradei, bet trešā miniatūra "Kreisās rokas džezs" rakstīta džeza stilā. Turklāt pēdējais nav tikai skaņdarba nosaukums vien – tas patiešām esot izpildāms tikai ar kreiso roku. Kāpēc tā? "Pie datora mājās parasti darbojos ar labo roku un paralēli sintezatoru spēlēju ar kreiso roku," atklāj Kristaps.

Klasiskā mūzika vai elektroniskā?
Kristaps pastāsta, ka bieži klausās ne tikai klasisko, bet arī elektronisko mūziku. Arī jaunā komponista pedagoģe atzīst, ka Kristapu vienlīdz interesējot abi mūzikas žanri. Elektroniskajā mūzikā viņu saistot tās enerģiskums un spēja uzlabot garastāvokli. Kāds ir Kristaps pats? Enerģisks vai mierīgs un nosvērts?

"Dažreiz esmu kluss, citreiz – enerģisks," viņš nosaka. Man Kristaps šķiet nopietns, daudzpusīgs un apdomīgs, tāds, kurš pret visu attiecas ļoti atbildīgi. Arī atbildes uz jautājumiem viņš vispirms pārdomā. Skolā viņu saucot par gudrīti tieši matemātiskās domāšanas dēļ. Vienīgais priekšmets, kas skolā viņu neiepriecina, esot vizuālā māksla: "Es neesmu labs zīmēšanā," paškritisks ir Kristaps.

Starp mūziku un matemātiku
Jautāts, no kura gan viņš mantojis komponēšanas talantu, kā arī mīlestību uz matemātiku, uzzinu, ka Kristapa mamma Karolīna Lāsa ir mūzikas teorijas pedagoģe Ādažu Mākslas un mūzikas skolā, vectētiņš ir komponists, diriģents, simfoniju, operu, filmu un kamermūzikas autors pianists Romualds Kalsons, kurš saņēma "Lielo Mūzikas balvu 2017" par mūža ieguldījumu, savukārt Kristapa tētis ir informācijas tehnoloģiju speciālists. Kristapa vecmāmiņa bija dziedātāja Irēna Kalsone.

Kristapa mamma priecājas, ka dēlam nav vectētiņa uzvārds, lai dēla panākumus nesaistītu ar vectēva nopelniem mūzikā. Kristaps pats ir personība. Piemēram, jaunrades dziesmu konkursam "Kas mēs bijām, būsim, esam", kas jaunos komponistus (līdz 16 gadiem) aicina rakstīt mūziku bērnu koriem, skaņdarbus iesniedz ar devīzēm, līdz ar to žūrija nezina, kurš bērns ir konkrētā skaņdarba autors.

Improvizācijas spēks
Kristapam bieži vien jautājot, vai vectēvs palīdz komponēt. "Nē, nekad," saka Kristapa mamma. Kristaps pats gan atzīst, ka dažreiz tomēr vectētiņam kaut ko pajautājot, kad skaņdarbs jau tapis, bet vectētiņš viņa darbā jaukties negribot.

Interesanti, ka populārā komponista meitu, Kristapa mammu Karolīnu, komponēšana nemaz neaizrauj. Jautāta, kāpēc nolemts dēlu sūtīt kompozīcijas klasē, viņa teic: "Lai pats pamēģina, vai tas patīk, kā arī, lai atbrīvotos no klasiskās mūzikas noteikumiem, kas ļoti ierobežo. Lai pamēģina improvizēt. Piemēram, ja uzstājoties no uztraukuma pēkšņi sanāk uzsist kādu taustiņu nepareizi, improvizējot var iziet no neveiklās situācijas. Daļa no kompozīcijas ir improvizācijas māksla, kas šo spēju ļoti labi attīsta."

Klavierspēli Kristaps apgūst pie skolotājas Rutas Cīrules, un viņš piedalās arī starptautiskos pianistu konkursos. Uz jautājumu, kā tiek galā ar stresu, uzstājoties lielas auditorijas priekšā, puisis pastāsta, ka "uztraukums ir tikai pirms spēlēšanas. Kad esmu sācis spēlēt, uztraukuma vairs nav. Cenšos nedomāt par to, bet dažreiz nesanāk. Vienā konkursā nojaucos tieši tad, kad atcerējos, ka uzstājos. Kamēr domāju par skaņdarbu, viss bija labi," pieredzē dalās jaunais talants.

Ar savu redzējumu
"Kristapam ir savs skatījums, savs domāšanas "rokraksts", noteikta virzība, ideja, savs "nē". Un šim "nē, es tomēr domāju tā!" ir jābūt, jo kā citādi atrast savu patību, savu ceļu?" savu audzēkni raksturo pedagoģe Anna Veismane. "Viņš zina, kā attīstīt melodiju, kas parasti bērniem ir diezgan grūti. Piemēram, es uzrakstu melodijai sākumu un lūdzu turpināt. Kristaps to ļoti labi prot. Tas, iespējams, tāpēc, ka viņam ir arī spēcīga racionālā domāšana. Mūzikā ir arī ļoti daudz loģikas."

Pēc 9. klases beigšanas Kristapam vajadzēs izšķirties – saistīt savu dzīvi ar mūziku vai datorzinātni. Pats viņš to vēl nezina: "Grūti pateikt. Man vispār ļoti nepatīk jautājums, par ko gribu kļūt. Tagad skolā ir daudz projektu, kur to jautā. Tad saku, ka par astronomu," atzīstas Kristaps.

Prognozēt sporta rezultātus
No mācībām un muzicēšanas brīvajā laiku Kristapam patīk mētāt bumbu piemājas basketbola grozā, skatīties sporta spēles un darboties ar datoru. Visvairāk viņu iepriecina vasaras, kad nav jāpilda mājasdarbi un var nedaudz atpūsties no klavierspēles. Kristapam ļoti patīk silts laiks, bet aukstums nepavisam ne. Tāpat viņu saista sporta spēļu rezultātu prognozēšana. Kā tas izpaužas praktiski?

"Viņš skatās kvalifikācijas turnīru, spēļu priekšsacīkstes, salīdzina ar komandu iepriekšējiem rezultātiem, analizē, izveido tabulas, kurai komandai jāuzvar un ar kādu rezultātu," stāsta Karolīna. Jautāts, vai izdodas prognozēt precīzi, Kristaps atklāj: "Nē, ļoti grūti! Kāds savainojas, notiek kaut kas cits neparedzēts." Bet viņa mamma smejas: "Ja jau būtu precīzi, varētu piedalīties totalizatorā!"

Pieturzīmes
Kopumā sakomponējis aptuveni 20 skaņdarbu, izstrādāti, kārtīgi pierakstīti un atskaņoti – 10.
Konkursā "Skaņuraksti Ādažos" piedalās katru gadu – sākot ar pašu pirmo konkursu, kad gāja 1. klasē.
Trīskārtējs konkursa "Skaņuraksti Ādažos" laureāts – 2016., 2017. un 2018. gadā; 2014. gadā – 3. vieta, 2015. gadā – 2. vieta.
Konkursa "Kas mēs bijām, būsim, esam" laureāts 2016. gadā; 2017. gadā –2. vieta.
Konkursa "Tautiskie akcenti mūzikā" (Viļņa) laureāts 2016. gadā.
Katru mācību gadu piedalās trīs četros jauno pianistu konkursos (Viļņa, Kauņa, Rīga, Madona, Valmiera, Sigulda, Saldus, Dobele), no kuriem viens vai divi ir starptautiski, iegūstot 2. vai 3. vietu, saņemti atzinības raksti.
Starptautiskajā jauno pianistu konkursā Madonā divas reizes 2. kārtā spēlējis arī kopā ar orķestri.