Savukārt dažas dienas vēlāk – 23. maijā – kinoteātrī "Splendid Palace" notiks šīs filmas Goda seanss ar radošās grupas piedalīšanos un arī jaunās grāmatas "Rolanda Kalniņa telpa" atvēršanas svētki.
"Latvijas kino klasiķis Rolands Kalniņš, kurš maija sākumā nosvinēja 96 gadu jubileju, beidzot piedzīvo arī pasaules mēroga atzinību – viņa spēlfilma Četri balti krekli (1967) iekļauta Kannu kinofestivāla leģendu sadaļā "Cannes Classics" kopā ar Ingmara Bergmana, Alfreda Hičkoka, Vitorio de Sikas un citu kinovēstures milžu darbiem! Tā ir pirmā Baltijas valstu filma, kas izraudzīta programmā "Cannes Classics"," saka kinokritiķe Daira Āboliņa.
Atgādināsim, ka šīs Latvijas kinoklasikas pērles autori ir režisors Rolands Kalniņš, operators Miks Zvirbulis, mākslinieks Uldis Pauzers, kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa, montāžas režisore Zigrīda Geistarte, otrais režisors Varis Brasla, komponists Imants Kalniņš, dziesmu tekstu autors Māris Čaklais. Lomās – Līga Liepiņa, Uldis Pūcītis, Dina Kuple, Pauls Butkēvičs, Arnolds Liniņš un citi.
Par pašu filmu D.Āboliņa stāsta: "Latvijas kino vēsturē filmas "Četri balti krekli" liktenis ir dramatisks. Par filmas ironisko uzdrošināšanos kritizēt pastāvošās varas birokrātiju un cenzūru, kas aizliedz jaunā komponista Cēzara Kalniņa dziesmas, filma uz divdesmit gadiem tika "nolikta plauktā" un noklusēta, izslēdzot to no Latvijas kino procesiem.
Uz ekrāniem tā tika formāli izrādīta tikai dažos seansos, faktiski sešdesmito gadu skatītājiem to nebija iespējas redzēt. Filma neeksistēja kino vēsturē līdz 80.gadu politiskajam atkusnim, kad tā tika izrādīta tolaik tikko dzimušajā kinofestivālā "Arsenāls", tādējādi atgriežoties Latvijas filmu apritē."
"Filma ir kinovalodā novatoriska, īpaši 60.gadu Eiropas kino kontekstā – gan dokumentalitātes un aktierspēles savienojumā, gan tajā, kā mūzika tiek savienota ar filmas kopējo vēstījumu par jaunu mūziķi, kurš ir iemīlējies savā meitenē un savā mūzikā," turpina Daira Āboliņa.
"Aktrise Līga Liepiņa ar Bellas tēlu latviešu kinomākslā ienesa pilnīgi citu spēles stilu. Arī vizuāli aktrises skaistums ir ārpus tā laika klasisko kinodīvu standartiem – viņa šķiet piezemētāka, reālistiska, mazliet atskabargaina un vienlaikus maiga. Savukārt Cēzara lomas atveidotājs Uldis Pūcītis bija kā radīts mūziķa, jaunā komponista lomai. Viņam ļoti piestāvēja bravūra, spīts, šķietama paviršība kustībās un attiecībās ar mīļoto meiteni. Pūcītis izdzīvo iekšēju dramatismu un konfliktu arī sevī. Tieši tāpēc šo mīlētāju pāri pilnīgi droši varētu pārcelt uz kādu no 60. gadu Fransuā Trifo filmām – tas pats jūtu trauslums un tiešums, saglabājot nepateikto un nepasakāmo..."
Jāpiebilst, ka "Četri balti krekli" ir pirmā filma latviešu kino vēsturē, kurai dziesmas rakstījis tolaik pavisam jaunais komponists Imants Kalniņš. Mūsdienās jau leģendārās dziesmas "Viņi dejoja vienu vasaru", "Cik mēs viens par otru zinām...", "Es esmu bagāts, man pieder viss...", "Dzeguzes balss" grupas "Menuets" izpildījumā izlauzās pie publikas un skanēja koncertos, kamēr aizliegtā filma stāvēja plauktā. Tās kļuva mīlētas tautā, neskatoties uz filmas aizliegumu.
Filma "Četri balti krekli" restaurēta 2017. gadā Latvijas filmu studijā "Lokomotīve" ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. 23. maija seanss kinoteātrī "Splendid Palace" ir reta iespēja šo Latvijas Kultūras kanonā iekļauto darbu noskatīties uz lielā ekrāna atjaunotā kvalitātē.
Pirms Goda seansa notiks jaunās grāmatas atvēršanas svētki – biedrības "Ekrāns" un apgāda "Neputns" sadarbības rezultātā tapis apjomīgs un bagātīgi ilustrēts pētījums "Rolanda Kalniņa telpa", kas aptver dažādas režisora radošā mūža šķautnes. Grāmatu radījis autoru kolektīvs – Dita Rietuma, Daira Āboliņa, Aija Rozenšteine, Toms Zariņš, Zane Balčus, Jūlija Dibovska un Ieva Pitruka, grāmatas sastādītāja un tekstu redaktore Kristīne Matīsa, māksliniece Inta Sarkane, projekta vadītāja un bagātīgā ilustratīvā materiāla redaktore – Agnese Zeltiņa.
