Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Muzikālais stāsts "Elles ķēķis. Ņujorka->Latvija" ir veltījums Ņujorkas dzejnieku grupai "Elles ķēķis", kura galvenie pārstāvji bija latviešu trimdas dzejnieki – mans tēvs Gunars Saliņš un Linards Tauns. Ar stāstījumiem, dzeju, dziesmām, attēliem un video materiāliem kopā ar aktieri Gundaru Silakaktiņu veidosim tiltu starp Ņujorku un Latviju – tagadni un pagātni. Šai izrādei esmu sarakstījusi dziesmas ar Gunara Saliņa, Linarda Tauna un Lalitas Muižnieces vārdiem. Tās dziedāsim mēs abi, tāpat skanēs dažādu autoru dzeja un dokumentāli stāstījumi par "Elles ķēķa" notikumiem," māksliniece ieskicē gaidāmo izrādi.

Laila arī atgādina, ka Otrā pasaules kara laikā daudzi latvieši nolēma izbēgt no draudiem un pameta visu – mājas, draugus, ģimeni un jaunības sapņus – ar cerību, ka viņi varēs atgriezties dzimtenē, kad tā būs atkal brīva, dodoties uz Vāciju un pēc tam – uz Ameriku. "Pēc bīstamām bēgļu gaitām liela daļa nonāca "dīpīšu" (displaced persons) nometnēs Vācijā, kur nācās pavadīt četrus piecus gadus, gaidot atļauju emigrēt uz ASV un citām valstīm. Savukārt pēc nonākšanas Ņujorkā pagājušā gadsimta 50. un 60. gados ostas rajonā "Hell's Kitchen" apvienojās neliela, bet dedzīga jauno latviešu trimdas mākslinieku grupa, kas cerēja uz pilnvērtīgu dzīvi atvērtā pilsoniskā sabiedrībā, kur viņu tiesības uz vārda brīvību un izpausmi ir aizsargātas. Starp viņiem bija dzejnieki, rakstnieki, gleznotāji un mūziķi, kurus spēcīgi ietekmēja amerikāņu kultūra un mākslas virzieni, tostarp abstrakcionisms, ekspresionisms, Ņujorkas eksperimentālais teātris un dzeja. Tas atspoguļojās viņu daiļradē un eksperimentos, kā rezultātā tika izveidots savs īpašs stils, kas piešķīra jaunas dimensijas latviešu kultūras laukam. Viņi kļuva pazīstami kā "Elles ķēķa" mākslinieki un ietekmēja citus latviešu māksliniekus brīvajā pasaulē, savukārt padomju Latvijā aiz dzelzs priekškara par viņiem bija zināms ļoti maz."

Vēl Laila Saliņa norāda, ka tolaik galvenie "Elles ķēķa" "pavāri" bija tuvie draugi – dzejnieki Gunars Saliņš un Linards Tauns, kuri centās savienot jaunus mākslas virzienus un lielpilsētas iespaidus ar savu latviešu identitāti. Radošajā grupā bija arī mākslinieki, mūziķi un prozas rakstnieki. "Trimdā dzīvodami, viņi izveidoja savu īpašo stilu, kas piešķīra jaunas dimensijas latviešu kultūras laukam. Sigurda Vīdzirkstes "melnās saules" tēma gleznās uzrunāja arī Gunaru, kurš izmantoja šo nosaukumu otrajai dzejas grāmatai. Tam visam līdzi darbojās arī mana mamma Jautrīte – literatūras pētniece un valodniece, kura ilgus gadus cītīgi dokumentēja šo bagātīgo laiku un visus priekus un bēdas, kas ap to saistījās."

Jauno izrādi varēs noskatīties arī Saldū, Dobelē, Liepājā un Limbažos, bet pašā noslēgumā – Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.