Kā sola baleta solists Arturs Sokolovs, kurš izrādē atveidos Aleksi, netrūks nedz Antonijas pankūku, nedz siera un alus, nedz emociju, mīlestības un kaislību. Viss, kā jau "Skroderdienās Silmačos" pienākas!
Nacionālā teātra "Silmači" vēl tikai plānā
Jautāts, kāda ir pirmā doma, kas nāk prātā, izdzirdot latviešiem tik tuvās un mīļās lugas nosaukumu, Arturs ar smaidu teic: "Pirmo reizi šo izrādi skatījos kopā ar vecmammu, kad man bija trīs vai četri gadi. Šķiet, tas varēja būt Druvienā, nevis Rīgā, ja pareizi atceros. Katrā ziņā pārdzīvojums no redzētā bija tik spilgts, ka laikam jau mana nervu sistēma neizturēja – izrādes beigās es stipri raudāju."
Savukārt vēlāk, skolas gados, viņš "Skroderdienu" ierakstus skatījies internetā, bet līdz kaimiņos esošajam Latvijas Nacionālajam teātrim noskatīties izrādes iestudējumu pagaidām neesot ticis. "Ceru, ka šogad man tam atradīsies laiks, jo būtu interesanti paskatīties, kā aktieris Aleksi spēlē Blaumaņa klasiskajā lugā," atzīst Arturs.
Ar kustībām var izteikt vairāk!
"No vienas puses, ir labi, ka neesmu iepazinies ar Nacionālā teātra izrādi – tātad man pirms tam nebija nekādu priekšstatu, kas īsti ir Aleksis, ko viņš pārdzīvo un kas ar viņu notiek," spriež Arturs, piebilstot – pēc tam, kad viņam tika piedāvāta Alekša loma topošajā baletā, viņš ir skatījies daudzus "Skroderdienu" ierakstus.
"Tagad laikam es beidzot saprotu, kāds ir mans varonis. Man liekas, viņš daudz pārdzīvo iekšēji. Un, kad viņam ir iespēja parunāt uz skatuves jeb, pareizāk sakot, kustēties, viņš to arī izmanto."
Arturs uzskata, ka ar kustībām cilvēks savas emocijas var izpaust daudz vairāk nekā ar vārdiem: "Paskatieties uz politiķiem: runājot viņi tikpat kā nekustas, tātad nevar saprast – runā patiesību vai melo. Ja viņi kustētos, to varētu atšifrēt daudz vieglāk."
Atgriežoties pie sava varoņa, Arturs secina: "Aleksis ir cilvēks, kurš grib izpalīdzēt visiem – gan Antonijai, gan Elīnai, bet aizmirst pats par sevi, par savām jūtām un to, ko pats vēlas. Tāpēc viņš rīkojas tā, kā rīkojas, un tāpēc visu tā pārdzīvo," spriež dejotājs, kuram izdejot šādu psiholoģiski visai sarežģītu tēlu esot ļoti aizraujoši, jo "esmu pietiekami nobriedis dejotājs, lai varētu padomāt ne tikai par tehniku, bet arī par lomu un tēla psiholoģiju. Esmu gatavs šai lomai!"
Un, gluži tāpat kā viņa skatuves partneres Elza Leimane (Antonija) un Elīna Agajeva (Elīna), arī Arturs ļoti priecājas par iespēju dejot latviešu komponista baletā – tas esot ikviena pašmāju baletdejotāja sapnis! "Ceru, ka tie būs svētki ne tikai mums, bet arī skatītājiem!" atvadoties novēl Arturs Sokolovs.