Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ievērojot šos masveidīgi labos rezultātus, "Rīgas Apriņķa Avīzei" radās jautājums, vai vērtēšanas kritēriji un procedūras nav pārāk vispārējas un pielaidīgas, vai arī dejotāji patiešām sevi ir parādījuši ļoti profesionāli un no vislabākās puses. To sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" apliecināja arī žūrijas dalībniece – Kultūras akadēmijas profesore un tautas deju eksperte Gunta Bāliņa, kura kopā ar kolēģiem šīs nedēļas sākumā noskatījās vairāk nekā 40 deju kolektīvu sniegumu.

Runājot skaitļu valodā
Pārskatot Latvijas Nacionālā kultūras centra atsūtīto 2. aprīļa skates protokolu (atgādināsim, ka šajā dienā par iespēju nokļūt šā gada Deju svētkos un piedalīties deju lieluzvedumā "Māras zeme" Lēdurgas Kultūras namā un Mālpils Kultūras centrā sacentās Siguldas deju apriņķa kolektīvi), matemātika ir visai vienkārša: 29 kolektīvu sniegums novērtēts ar pirmo pakāpi, piecu kolektīvu – ar augstāko pakāpi, pieci kolektīvi izpelnījās otro pakāpi.

Diezgan līdzīgi rezultāti bija 25. marta skatē Jaunolainē: desmit deju kolektīvu sniegums tika novērtēts ar augstāko pakāpi, divdesmit – ar pirmo pakāpi, un tikai viens – ar otro pakāpi. Pagājušajā reizē viens kolektīvs skatē piedalījās, nepretendējot uz dalību svētkos, šajā reizē tādu bija trīs.

Slavē kolēģus un dejotājus
Pēc aizvadītajām skatēm Gunta Bāliņa secinājusi, ka Pierīgā ir gan spēcīgi A klases, gan vidējās paaudzes deju kolektīvi.

"Dejas, kas iekļautas uzvedumā "Māras zeme", ir pietiekami sarežģītas gan horeogrāfiski, gan tehniskajā un emocionālajā ziņā. Tāda noteikti bija horeogrāfa un Deju svētku virsvadītāja Agra Daņiļeviča veidotā deja "Cīrulīti, mazputniņ", ko dejoja tikai puiši, un visi to darīja ar ļoti lielu azartu.

Vēl no emocionālās puses man gribētos uzteikt Jāņa Ērgļa veidoto "Dievs, sargi dzimteni" (jāpiebilst gan, ka pirms gada, kad šī deja tika iekļauta Deju svētku repertuārā, diezgan daudzi dejotāji pret to protestēja, savu viedokli izsakot visnotaļ skaļi un rakstot protesta vēstules pat Kultūras ministrijai, – U. G.), ko dejo vidējās paaudzes kolektīvi, un Jāņa Purviņa "Dod mums spēku, dod mums laiku", kuru jauniešu kolektīvi dejoja ar lielu degsmi, lielu azartu un emocionālo pacēlumu, un tiešām šķita, ka viņiem šīs dejas patīk."

Īsumā rezumējot skatēs redzēto, deju eksperte atzīst: "Manuprāt, dejotāju līmenis ir pietiekami augsts. Protams, vienmēr var gribēt kaut ko vairāk un labāk, taču ir jāatceras, ka šie nav profesionālie, bet gan amatieru kolektīvi. Dejotāji uz mēģinājumiem nāk no darba brīvajā laikā un deju žanram atdodas ar visu sirdi. To visu ņemot vērā, varu tikai izteikt apbrīnu un dejotājiem veltīt vislabākos vārdus."

Pēc redzētā Gunta secinājusi: arī ārpus Rīgas gandrīz katrā novadā ir vismaz viens spēcīgs A grupas deju kolektīvs, kuru droši varētu likt blakus spēcīgākajiem Rīgas kolektīviem. "Tautas deja ir viens no žanriem, kas pašlaik ir ļoti pieprasīts un mīlēts, sevišķi jau tagad, kad tuvojas Dziesmu un deju svētki. Un no redzētajiem kolektīviem faktiski visi ir kļuvuši par svētku dalībniekiem, un tā ir patīkama tendence."

Vērtēšanas kritēriji ir pietiekami stingri
Jautāta, vai vērtējumā starp pirmo pakāpi un augstāko pakāpi var likt vienlīdzības zīmi un vai vērtēšanas kritēriji ir pietiekami stingri, Gunta Bāliņa teic: "Manuprāt, nosacījumi ir pietiekami stingri," un pastāsta arī, ka skatēs tiek vērtēta gan dejas partitūra, gan tas, cik pareizi katrs deju kolektīvs un atsevišķi dejotāji izpilda horeogrāfa iecerētās kustības, gan tehniskais izpildījums – vai un kā dejotāji tiek galā ar kustību partitūru un cik pareizi to dara. "Piemērs varētu būt polka – visās dejās to nevar izpildīt vienādi: latgaļu polka būs citādāka, "Adatiņā" – vēl citādāka," Gunta Bāliņa skaidro vērtēšanas nianses un atšķirības.

Protams, tiekot vērtēta arī dejotāju stāja un tas, kā kolektīvs izskatās, iznākot uz skatuves: "Ir ļoti svarīgi, lai, dejotājiem parādoties, būtu skaidrs – jā, tur ir rokas, stāja, galvas, smaidi, nostieptas pēdas, kājas atrodas tur, kur tām jāatrodas. Plus vēl dejas mākslinieciskais izpildījums, saturs, emocijas – lai deja nebūtu tikai pliks kustību virknējums. Un, protams, skatuviskais tautastērps – vai ar to viss ir kārtībā un tas ir pareizi nokomplektēts."

Īpaši svarīgi, pēc Guntas Bāliņas domām, šie komponenti ir tieši uzvedumam "Māras zeme", kuram ir dziļš filozofisks un vēsturisks saturs: "Tāpēc šeit līdzās tehniskajam izpildījumam jābūt arī emocijām! Un arī tās mēs redzējām." Taču nekādā gadījumā nevienam no kolektīviem vērtējums nav ticis piešķirts avansā – kā atzīst Gunta Bāliņa, žūrija ir bijusi ļoti stingra.

"Manuprāt, visi kritēriji, pēc kuriem vērtējām, bija precīzi. Protams, tautas deju ansamblī katrs dejotājs ir personība ar savu pienesumu, bet – amatiermākslā ir savi likumi, tāpēc vienkārši kustināt kājas uz skatuves laikam nebūtu pareizi," rezumē Gunta Bāliņa.