Pulksten 20.30 pludmalē pie Saulkrastu Tūrisma Informācijas centra tiks aizdegtas deviņas uguns zīmes, kā arī apmeklētāji tiks aicināti ieklausīties jūras ritmos kopā ar "Pulse Effect" šovu un jaunajiem ritma māksliniekiem no "Rhytmical Strom".
Mūslaikos Baltijas jūras krastā ugunskuri augusta beigās tiek aizdegti, lai parādītu piejūras tautas vienotību un atgādinātu par mūsu vēsturi un kultūras mantojumu. Tiek dota zīme par to, ka mēs rūpējamies par jūru un dabu un gadu tūkstošiem pastāvējusī saikne ar jūru nav zudusi. Ugunis tiek aizdegtas arī par tiem, kas uz mūžiem palikuši jūras klēpī.
Vecākie rakstiskie dati par ziņu nodošanu ar uguns palīdzību Baltijas jūras reģionā tiek datēti ar vikingu laiku. Tad piekrastē, kuģu ceļu tuvumā darbojās vienota, no atklātas jūras līdz iekšzemei spēkā esoša uzraudzības sistēma. Katram piekrastes ciematam bija jāsniedz savs noteikts ieguldījums ugunskura aizdegšanā un uzturēšanā. Par ziņas nenodošanu draudēja diezgan smags sods.
Senās uguns atdzīvināšanu aizsāka Somijas Turku apriņķa Kultūras padome, un 1992. gadā dienviddaļas salu arhipelāgā tika aizdegti pirmie ugunskuri, bet gadu vēlāk arī dažos Igaunijas piekrastes ciemos tika aizkurti ugunskuri. Senās uguns aizdegšanas vakaru sāka saukt par Senās uguns nakti. Mūsdienās ugunskuru aizdegšanas galvenā ideja ir vienotības propagandēšana Baltijas jūras valstu vidū, kultūras mantojuma saglabāšana, interese par dažādu reģionu un kaimiņvalstu savstarpējiem kontaktiem un sadarbības nepieciešamību. Piedevām šis vakars ir sanākušajiem arī emocionālu pārdzīvojumu piedāvājošs pasākums, vairākās vietās tiek rīkoti arī ciema svētki.
Kopš tā laika ugunskuri katru gadu tiek aizdegti augusta pēdējās sestdienas vakarā pulksten 21.30 pēc Somijas laika. Šai vakarā sakurto ugunskuru ķēde pāri Somijas līcim un Ālandu salām ir aizstiepusies arī uz Zviedriju. Ugunskuri tiek kurti arī atsevišķās Lietuvas, Polijas, Vācijas un Dānijas piekrastēs, Igaunijā arī pie iekšzemes ūdeņiem, vēsta portāls "Saulkrasti.lv".