Septiņas notis spēj jūs iemest bezgalīgā mīlestības okeānā, likt aizmirst par visām ikdienas problēmām un raizēm. Tikai aizdomājieties – septiņas notis! Tik maz, bet tik daudz iespēju padarīt šo pasauli spilgtāku. Šo spilgtumu ieraudzīju arī es, kad apmeklēju teatrālo monologu "1900. Leģenda par pianistu".
Spēlēt mūziku tā, lai par to runātu, lai tā liktu skudriņām skriet pār visu ķermeni – tādu mūziku spēlēja viņš – tūkstoš deviņsimtais. Jūs tikai iedomājieties: milzīgs kuģis slīd pa okeāna viļņiem, un uz tā atrodas ģeniāls cilvēks – pianists Denijs Budmens T. D. Lemons 1900., kurš nekad nebija spēris kāju uz sauszemes. Viņš visu savu dzīvi atrodas nepārtrauktā ceļojumā starp Ameriku un Eiropu, jo kuģis ir viņa mājas. Uz tā viņš spēlē apburošu mūziku, kurai nav ne sākuma, ne gala. Sajūta, ka tu kļūsti par okeāna daļiņu, par tā vilni... un, pateicoties šai mūzikai, tu peldi līdz pašai okeāna sirdij.
Klusums izrādes laikā ir jānopelna. Bet nopelnīt to tā, ka pēc izrādes ir ne tikai klusums, bet arī asaras... tas ir kas rets un tiešām neticams. Asaras no skaistā, asaras no dzirdētā, asaras no aizkustinājuma, ko šī izrāde vēsta. Skatītāju acis sekoja līdzi talantīgajam aktierim Maksimam Buselam – viņš lika gan izsmieties no sirds, gan izrādes beigās kļūt skumjiem.
Bet vislielāko paldies, vislielāko apbrīnu un lepnumu, ka mums Latvijā ir tik talantīgs cilvēks, godam nopelnījis Uldis Marhilevičs. Manuprāt, tieši viņam bija visgrūtākais uzdevums – iedziļināties un izprast, kas tad īsti bija šis ģeniālais pianists, un nodot šo informāciju mums. Šī pasakainā klavierspēle... Tas bija neatkārtojami skaists ceļojums laikā, kad šī mūzika tika sacerēta. Visas izrādes laikā sirds trīcēja ik mirkli, kad Uldis Marhilevičs pieskārās klavieres taustiņiem, bet izrādes beigas lika asarām izsprāgt no acīm, jo pēdējais skaņdarbs bija unikāls, tik aizkustinošs un skaists – neatkārtojami!
Šī izrāde ir nopietns izaicinājums tik jaunam aktierim kā Maksims Busels. Vai viņam tas izdevās? Neapšaubāmi! Vai mūzikas saturs, kas ir galvenais šajā izrādē, nonāca līdz skatītājam? Protams! Paldies Uldim par šo neatkārtojamo ceļojumu! Tas bija skaisti.
Vai es vēlētos šo ceļojumu atkārtot vēlreiz? Pat neaizdomātos nevienu mirkli! Jā! Bravo!
