Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kopīgiem spēkiem mērot, atklājās, ka jostas garums ir 37 metri jebšu 59 olektis un atbilst 33 literatūrzinātnieces Janīnas Kursītes vidukļa apkārtmēriem.

Pēdējais garums tika noteikts, jostu tinot J. Kursītei ap vidukli, kura pasākuma laikā iedzīvotājiem skaidroja jostā ieausto simbolu nozīmi un, kā pati jokoja, varot nolasīt pat piecas lekcijas par ornamentiem. Zinātniece atzina – lai kā mērītu tautas veidotu jostu, sanāk pareizi, un mērvienībām patiesībā nav nozīmes.

Jostas idejas autore ir Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane, taču rakstus izstrādāja un audējus apmācīja Stopiņu daiļamatniece Baiba Kurzemniece. Josta kopīgi tika austa no 17. oktobra līdz 31. jūlijam. Aušanā piedalījās 427 novada iedzīvotāji un arī viesi, taču gribētāju esot bijis vairāk, nekā aušanai atvēlētā laika. Arī portāls Apriņķis.lv jostā ieauda savu rakstu.

Jostas raksts sastāv no 23 rakstu diegiem. Izvēlētie raksti ir pielāgoti un veidoti īpaši šai jostai. Katrs raksts ir 10 centimetrus garš. Savukārt stelles, uz kurām ne viens vien novada iedzīvotājs pirmo reizi mūžā iemēģināja aušanas prasmi, darinājis daiļamatnieces Baibas vīrs Haralds.

B. Kurzemniece atklāj, ka sākumā daudziem bijusi pietāte pret aušanas procesu, taču, kad ieraudzīts rezultāts, emocijas audējiem "burtiski uzsprāgušas".

"Tā ir kolosāla sajūta, un deva spēku reizēs, kad bija nogurums." Daiļamatniece atklāj, ka piefiksēti spilgtākie iedzīvotāju citāti, kas sacīti aušanas laikā. "Audēji ga nezināja, ka pierakstu. Citātu ir ļoti daudz, un tie ir ļoti interesanti. Kad tos palasu, atmiņas par jostas tapšanu atdzīvojas." Lai gan josta ir noņemta no stellēm, B. Kurzemniece teic, ka tai vēl "jāpieliek mīļa roka un josta jāapstrādā."

Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs pauda, ka  iedzīvotāju veidotā josta ir vienojošs un patriotisks elements. "Esam viens no blīvāk apdzīvotajiem novadiem Latvijā, tāpēc ļoti svarīgi iedzīvotājiem radīt piederības sajūtu novadam. Domāju, tiem, kas piedalījās aušanā, kopības sajūta noteikti radās."

J. Pumpurs atklāj, ka pats audis rakstu ar numuru 31. "Iepriekš nebiju audis, taču biju redzējis, kā to dara sieva un bērni, tāpēc zinu, cik grūti tas ir. Bet pie šīm stellēm un ar tādu skolotāju – ļoti vienkārši un brīnišķīgi."