Koncerts notiks 30. maijā plkst. 18.30 Siguldas luterāņu baznīcā un 31. maijā plkst. 13.00 Rīgas Anglikāņu baznīcā. Pateicoties labdaru atbalstam, ieeja koncertos ir bez maksas.
Garīgā mūzikas aizņem salīdzinoši nelielu Mocarta daiļrades daļu. Tomēr viņa nedaudzie baznīcai veltītie opusi ir izcili, paliekoši garīgās mūzikas paraugi. Zalcburgas perioda pēdējā liturģiskā kompozīcija "Vesperes" viennozīmīgi ir meistardarbs un nozīmīgs solis ceļā uz nākamajiem garīgās mūzikas meistardarbiem – "Mesu do minorā" un "Rekviēmu", informē koncertu organizatori "Baltic Breeze Travel".
Skaņdarba tekstu veido pieci psalmi un tradicionālais, noslēdzošais Magnificat dziedājums. Opusam piemīt spilgtas Austrijas baroka stila iezīmes – spoži allegro un iespaidīga "nodeva" Austrijas liturģiskajam kontrapunktam. Pirms žilbinošā Magnificat fināla skan introvertā un maigā Laudate Dominum daļa soprānam ar kori – tā ir gana brīnišķīga, lai iederētos jebkurā Mocarta operā, taču liturģiskajā kontekstā piešķir īpašu, apcerīgu gaisotni.
Džona Ratera Rekviēms tapis 1985. gadā un veltīts komponista tēva piemiņai. Sākotnēji tas iecerēts kā personisks veltījums, taču kļuvis par Džona Ratera visbiežāk atskaņoto kora darbu. Atšķirībā no dramatiskajiem Dž. Verdi un H. Berlioza lielformas rekviēmiem, Ratera skaņdarbs ir kompaktāks un apcer tikai tās daļas, kuras pasvītro gaismas un mierinājuma tēmas pretstatā tumsai un izmisumam, turklāt izmantojot gan latīņu, gan angļu tekstus.
Skaņdarba septiņas daļas veido tematisko arku: pirmā un pēdējā daļa ir lūgšana Dievam Tēvam, otrā un sestā daļa ir psalmi, trešā un piektā daļa – lūgšana Dievam Dēlam, bet centrālā Sanctus daļa slavina dievišķo godību. Līdzīgi kā citi rekviēmu komponisti, arī Džons Raters atceras savus priekšgājējus – G. Forē, G. Mālera un gregorisko dziedājumu sintēze veido Džona Ratera unikālo māksliniecisko rokrakstu, skaidro organizatori.
Vaiklifa biedrības koris dibināts 1983. gadā Stounhausā, Glosteršīrā – vienā no skaistākajiem Anglijas reģioniem. Korī darbojas ap 100 dziedātājiem, kas ik gadu sniedz nozīmīgus koncertus sadarbībā ar simfonisko orķestri un dodas starptautiskās turnejās. Pēdējo gadu laikā atskaņoto darbu vidū jāmin G. Hendeļa "Mesija", Dž. Verdi "Rekviēms", F. Mendelszona "Elija", A. Dvoržāka "Stabat Mater", K. Orfa "Carmina Burana", J.S. Baha "Sv. Jāņa pasija", kā arī lielākā daļa V.A. Mocarta un J. Haidna kora darbu.
2000. gadā koris uzstājās Dievmātes katedrālē Parīzē, kur atskaņoja G. Forē "Rekviēmu" un F. Šūberta "Mesu Sol mažorā". Koris sniedzis priekšnesumus arī Holandes, Beļģijas, Normandijas, Igaunijas, Spānijas, Ungārijas, Polijas un Maltas prestižākajās koncertzālēs.
Ieeja uz koncertu Siguldas luterāņu baznīcā un Svētā Pestītāja Anglikāņu baznīcā Rīgā būs brīva, bez ielūgumiem, informē organizatori.
