Projekta "Klusuma pārgājieni ar Gaujas klausīšanos" pamatdoma ir ieklausīties dabā un mūzikā. Šie pārgājieni saulrieta laikā Gaujas tecējuma īpašās dabas un kultūrvēstures vietās piektdienu novakarēs vedīs uz dažādām ainaviskām vietām pie Gaujas, kur uz upes skanēs akustiskā mūzika. Klusuma un Gaujas klausītājus sagaidīs īpaši klusuma gidi un aizvedīs līdz akustiskām un ainaviskām vietām Gaujas krastos, kur varēs klausīties Gaujas tecējuma un mežraga saspēli.
Gaujas klausīšanās pirms vairāk nekā 40 gadiem bija kinorežisora Vara Krūmiņa ideja. Projekta koordinatore un idejas atjaunošanas veicinātāja Inga Krišāne stāsta, ka toreiz tikko bija nodibināts Gaujas Nacionālais parks, un iestādes, kuras nosaukumā ir vārds "nacionālais", izveidošana sabiedrībā radījusi lepnuma un cerību sajūtu. Muzicēšana uz Gaujas Siguldā notika kādus divus trīs gadus. Vecākā siguldiešu paaudze to atceras joprojām.
"Es kā maza meitene atceros to muzicēšanu saulrietos. Tā kā tētis (Māris Mitrevics – red.) toreiz bija airētājs, viņš mani ņēma līdzi, un tas man palicis spilgtā atmiņā. Izveidojās pirmais nacionālais parks, un viss, kas notika dabas aizsardzības jomā, arī bija ceļš uz domāšanas un attieksmes pret dabu, pret cilvēkiem mainīšanu. Manuprāt, vēl šobrīd nav novērtēts tas, ko Gaujas Nacionālais parks kā pirmais nacionālais parks Latvijā devis tieši domāšanas, apziņas maiņā," teic I. Krišāne.
Viņa atceras, ka tolaik mežragu spēlēja mežradznieks Jāzeps Džeriņš, bet šogad mūziķi mainīsies. Arī klusuma pārgājienu vietas mainīsies – iesaistot Gaujas tecējumā esošās pašvaldības, tie ik reizi notiks kādā citā novadā.
"Viens no nosacījumiem ir, ka tam jānotiek ļoti skaistā dabas izveidotā ainavā. Piemēram, Rankā pie Rutkaviņas avota Gauju var redzēt 180 grādu atvērumā. Tā pienāk klāt un atkal aizvijas projām. Tāds dabas veidojums ir tik skaists, un to nevar ieraudzīt nevienā gleznā," saka I. Krišāne.
Stāstot par klusuma pārgājieniem ar Gaujas klausīšanos, viņa atzīst, ka šie pārgājieni domāti nelielām interesentu grupām, lai cilvēkiem tik tiešām būtu iespēja ieklausīties vispirms jau dabā.
"Mēs esam pārbagāti ar dzīves pastiprinājumiem, ar mūziku, kuru mēs vairs nevaram klausīties akustiski, ar runām, kuras dzirdam ierakstos. Mēs vairs nevaram savstarpēji sarunāties mazā telpā, mums ir priekšā nolikts mikrofons. Mums pietrūkst dzīvās saskarsmes. Ja mēs pārtikā gribam lietot visu ļoti tīru un dabīgu, kāpēc mēs kultūrā izmantojam skaņas pārveidojumus? Šis ir aicinājums ieklausīties, kā skan mūzikas instruments dabā, kā daba pati skan," teic I. Krišāne.
Pirmais klusuma un Gaujas klausīšanās pārgājiens notiks 2. jūnijā pie Gaujas iztekas Elku kalnā Amatas novadā. Pierīgā šie pārgājieni būs 21. jūlijā Siguldā pie Velnalas, 28. jūlijā pie Katlapieža Inčukalna novadā, 4. augustā pie Baltezera kanāla Ādažos un 11. augustā pie Gaujas grīvas Carnikavā.
Izmēģinājuma klusuma pārgājiens jau noticis – pagājušās otrdienas vakarā Līgatnes novadā pie Gūdu ieža pa Gauju slīdēja laiva, no kuras putnu un pašas Gaujas radīto mūziku papildināja skanīga mežraga spēle Daiņa Tarasova izpildījumā. Dainis ir pūtēju orķestra “Rīga” mūziķis, un, ticis krastā, viņš atzina: “Tagad zinu, kura ir Latvijas skanīgākā koncertzāle! Tā ir Gauja.”
no privātā arhīva
Atjaunojot pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu tradīciju – akustisko mežraga solokoncertu Siguldā pa Gauju slīdošā laivā vasaras saulrietos –, šovasar desmit piektdienu vakarus notiks klusuma pārgājieni ar Gaujas klausīšanos.