Savukārt režisora Viestura Kairiša "Karaļa Līra" iestudējums ir arī trešā reize, kad viņš ķēries pie Šekspīra darbiem un vienlaikus arī viņa debija Rīgas Krievu teātrī.
""Karalis Līrs" ir universāla luga. Tā der jebkuram laikam, jebkurai politiskajai iekārtai, jebkuram teātrim. Kur slēpjas šīs lugas fenomens? Atbildes nav, bet cilvēka aklums ir nemirstīgs. Cilvēks neko neredz vai negrib redzēt. Bet varbūt aklums ir civilizācijas vienīgā iespēja izdzīvot? Kāpēc cilvēks neredz acīm redzamas lietas? Izrāde būs nevis par karaļiem un galma intrigām, bet par mums – cilvēkiem, par cilvēcisko būtību. Jo mazāk karaļu, jo vairāk cilvēka," preses konferencē pirms pirmizrādes sacīja režisors.
Domājot par "Karaļa Līra" iestudēšanu, titullomai režisors V. Kairišs izvēlējies vienu no Rīgas Krievu teātra vadošajiem aktieriem Jakovu Rafalsonu. Sarunā pirms izrādes aktieris atklāja, ka, viņaprāt, klasiskais Šekspīrs ir aizvērtā grāmatā uz galda, bet, kad grāmata tiek atvērta, tas kļūst ļoti personisks. J. Rafalsons pauda prieku, ka uz skatuves varēs runāt Borisa Pasternaka tulkoto dziļo Šekspīra tekstu, vienlaikus atzīstot, ka spēlēt karali Līru jau brieduma gados ir īsta aktiermeistarības pārbaude. Turklāt karalis Līrs ir tikai dažus gadus vecāks, nekā pašlaik ir aktierim pašam.
Reizē ar V. Kairiša ienākšanu Rīgas Krievu teātrī Glostera lomā uz skatuves pirmo reizi būs redzams arī latviešu aktieris Gundars Āboliņš, kurš pašlaik strādā Minhenes teātrī "Münchner Kammerspiele". Par uzaicinājumu piedalīties Rīgas Krievu teātrī iestudētajā izrādē G. Āboliņš esot pateicīgs nejaušībai, taču šeit jūtoties ļoti labi un vairāk par visu priecājoties par iespēju nospēlēt lomu Šekspīra lugā.
Kā jau visos V. Kairiša iestudējumos, liela nozīme izrādē ir arī mūzikai, un šoreiz izrādes muzikālo ietērpu radījis komponists Arturs Maskats. Tāpat kopā ar V. Kairišu ir viņa radošā brigāde – scenogrāfs Reinis Dzudzilo, kostīmu māksliniece Krista Dzudzilo un horeogrāfe Elīna Lutce. Gan A. Maskatam, gan Reinim un Kristai Dzudzilo un E. Lutcei šis iestudējums nav pirmā reize, kad viņi sadarbojas ar Rīgas Krievu teātri.
Bez jau pieminētajiem Jakova Rafalsona un Gundara Āboliņa "Karalī Līrā" uz skatuves būs redzami Aleksandrs Poliščuks, Anatolijs Fečins, Dmitrijs Palēss, Vitālijs Jakovļevs, Leonīds Lencs, Aleksandrs Maļikovs, Kirils Zaicevs, Gaļina Rosijska, Maksims Busels, Jekaterina Frolova, Dana Čerņecova un Jana Ļisova.
Tiek uzskatīts, ka V. Šekspīrs "Karali Līru" sarakstījis laikposmā no 1605. līdz 1606. gadam ‒ laikā, kad pats nav bijis daudz jaunāks par savu varoni, tādēļ luga tapusi nevis no sveša vērotāja pozīcijas, bet gan dziļi personiska – ar izpratni un līdzjūtību.
Tas ir stāsts par karali, kurš mūža norietā nolēmis sadalīt karaļvalsti starp saviem bērniem. Viņš paziņo, ka visu trīs meitu mantojuma daļa būs atkarīga no tā, cik daiļrunīgi katra viņam izteiks to, cik ļoti mīl savu tēvu. Divas vecākās meitas azartiski sacenšas savā starpā, izpušķojot frāzes, taču jaunākā atsakās izskaistināt savu atzīšanos un – paliek bez mantojuma. Līdzīgi kā daudzās pasakās, arī Līrs tomēr pārliecinās, ka tieši jaunākā meita viņu mīl, taču ceļš uz šo izpratni būs garš un rūgts.
Izrādē iesaistītie mākslinieki uzsver, ka izrāde ir domāta mūsdienu skatītājam, jo, kā uzsvēra G. Āboliņš, nevienam negribas uz skatuves redzēt muzeju. Savukārt J. Rafalsons apliecināja, ka izrāde būs godīga cilvēcisko pārdzīvojumu atklāsme, bet ne provokācija.
