""Mana" – tā ir mana pasaule, tāda, kādu es to redzu. Esmu apkopojusi Sardīnijā gūtos iespaidus, šeit ir arī sakrālie gleznojumi. Vismīļākā man ir glezna "Arhaistika – I", tomēr manu būtību visspilgtāk pauž "Kaktuss", tāda esmu – es ziedu, šķietami neaizsargāta un trausla, tomēr, ja vajag, kļūstu asa un durstīga," smaida jaunā māksliniece A. Gricmane.
Publikas atzinību guvusi A. Gricmanes glezna "Es esmu skudra", kurā redzami cilvēki, kuri, pieliekuši galvu, raugās uz skatītāju. Un kas gan mēs patiesībā esam? Vien sīkas skudriņas Dieva un dabas varenības priekšā.
Kā veltījums latviešu tautai ir jaunās mākslinieces videoinstalācija "Mildas atdzimšana". Ekrānā vērojam meitenes deju agrīnā jaunībā, tad viņai pievienojas puisis un pamazām meitenē mostas sieviete. Tas ir maģisks mirklis, un abiem dejotājiem šo maģiju ir izdevies uzburt uz ekrāna.
Ļoti uzrunājoša ir A. Gricmanes glezna "Skrējiens uz altāri", kurā attēlots, kā mazs bērns skrien pretī baznīcas altārim un viņu vēro solā sēdošie pieaugušie. Mazais attēlots trīs vietās – pie pakāpieniem, uz kāpnēm un altāra pakājē, turklāt katrā nākamā pozīcijā bērns it kā kļūst mazāks. Un patiesi – ejot pie grēksūdzes un Dievgalda, mums jāattīra sava dvēsle, lai sakrmentu varētu pieņemt ar tīru sirdi kā mazi bērni.
Divās nelielās telpās ir izkārtoti arī Ievas un Tālivalža Muzikanta darbi. Abiem māksliniekiem šī šogad jau ir otrā personālizstāde. "Šajā ekspozīcijā jūtama neparasti stipra mīlestība. Abi mākslinieki savu dvēseles dziesmu ir pratuši apvienot vienotā veselumā, tā ir reta dāvana, priecājos, ka Ievai un Tālivaldim ir izdevies to saglabāt," teic A. Gricmane.
I. Muzikantes daiļrade šeit pārstāvēta ar ziedu portretiem palielinājumā – neparasti sievišķīgiem un dziļi intīmiem gleznojumiem. Skatāms arī gleznu cikls "Zebra", kas pauž mākslinieces redzējumu uz cilvēka un dabas mijiedarbību.
"Stāsts jau patiesībā nav par zebru, bet par kaislību, dzīvību un nāvi. Par ideālo skaistumu un harmoniju, ko Dievs radījis uz zebras ādas, par maniakālo prieku un satraukumu, ko mednieks gūst savā izklaidē, kuras triumfālais noslēgums ir slepkavība," skaidro I. Muzikante.
I. Muzikantes gleznas lieliski sasaucas ar T. Muzikanta akmens masā veidotajām rozēm. Par pirmās rozes modeli kļuva pašu dārzā uzplaukusī visskaistākā roze. Māksliniekam izdevies piepildīt arī selekcionāru sapni, un akmenī uzplaukusi arī zilā roze.
Izstādes atklāšanā pirmo tostu "uzsauca" mākslinieka radītais akmens tēls Teodors, kuru "pavadīja" viņa sirdsdāma Klāra. Mazliet pompozu iespaidu rada akmens seja "VIP", par kuru mākslinieks smejot teic: "Paskatieties, cik viņam ir tukša seja, neviena doma nepavīd acīs, bet cik svarīgs viņš jūtās!"
Izstādes ekspozīciju caurstrāvo sievišķā un vīrišķā mijiedarbība, kaut šis laikam nebija mākslinieku mērķis.
