Nupat, veiksmīgi startējot gan pašvaldības, gan Latvijas Lauku attīstības programmas projektu konkursos, Ķekavas līnijdeju dejotāji tikuši pie jaunām deju kurpēm. Jau 2014. gadā viņi kā interešu grupa veiksmīgi startēja pašvaldības konkursā, lai iegūtu finansējumu deju apavu iegādei. Toreiz tika iegādāti 26 pāri deju kurpju.
Arī šogad biedrība "LA-TE", kurā darbojas Ķekavas pagasta līnijdeju un kantrideju kolektīvu dejotāji, piedalījās Latvijas Lauku attīstības programmas konkursā ar projektu "Deja – senioru labsajūtas, veselības, savstarpējās saskarsmes un saiknes ar sabiedrību veicinātāja". Par iegūto finansējumu tika iegādāti desmit pāri kungu un pieci pāri dāmu deju apavu senioru kolektīvu dejotājiem. Ar jaunajām deju kurpēm kājās viņi jau 21. janvārī piedalījās Latvijas līnijdeju un kantri vesterna deju reitinga sacensībās Lapmežciemā un ieguva godalgotas vietas.
Vecums nav šķērslis
Kā "Rīgas un Apriņķa Avīzei" pastāstīja viena no Ķekavas līnijdejošanas tradīciju veterānēm Antra Liepiņa, savulaik ķekaviešus dejot līnijdejas iedvesmojusi Līnijdeju un kantri vesterna deju asociācijas prezidente Dzintra Rozīte.
"Sākumā bija viena līnijdeju grupa, tad pirms sešiem gadiem atdalījās senioru grupa, un tagad jau desmit pāri reizi nedēļā dejo kantri pāra dejas "Square dance". Šī ir pirmā tāda deju grupa Latvijā, kas apvieno dejotājus gan no pamatgrupas, gan senioriem.
Senioru grupā dejo cilvēki pēc 60 gadiem. Vecākajai kundzei Mārītei Brikulei ir 74 gadi, vecākajam kungam Jānim Purklavam – būs 76. Pamata grupā ir arī dejotāji pēc 30. Bija jaunieši, bet viņus tomēr vairāk interesē hiphops," teic A. Liepiņa.
Ķekavas līnijdeju dejotāji ar jaunajām kurpēm, ko ieguvuši, piedaloties projektos.
Līnijdejošana ir dzīvesveids
Jautāta, kāpēc ķekaviešiem patīk dejot līnijdejas, A. Liepiņa uzsver, ka vispirms tā ir socializācija un savstarpējā komunikācija vismaz divas reizes nedāļā. Turklāt dejojot cilvēks domā par savu stāju, savukārt deju soļu iegaumēšana stiprina atmiņu un koordinācijas spējas.
"Deja ir arī ļoti labs veids, kā parādīt sevi," teic A. Liepiņa. "Vēl viens iemesls, kāpēc dejojam līnijdejas, protams, ir arī tas, ka dejošana vairāk piesaista dāmas un pāru dejām kungu nepietiek. Situācija apgrieztā veidā atgādina tos laikus, kad "mežonīgajos Rietumos" dzima līnijdejas – tās dejoja zeltrači, kuriem savukārt pietrūka dāmu.
Uz līnijdejām nāk tie, kuri kādreiz dejojuši tautas dejas. Bet ir tādi, kas tautas dejas nav dejojuši, bet viņiem patīk amerikāniskais stils: kovboju cepures, mūzika, kustības... Es domāju, ka mūsu valstī līnijdejotāju ir vairāk nekā to, kuri dejo modernās dejas," viņa uzsver.
Dejo festivālos, amerikāņu svētkos un uz kruīza kuģa
Bez dejošanas Ķekavas vai Doles kultūras namā novada līnijdejotāji ik gadu piedalās arī Bauskas kantrimūzikas festivālā un Saulkrastu līnijdeju festivālā, savukārt pāru dejotāji brauc uz festivālu Lietuvā. 2016. gadā Ķekavas kantri dejotāji piedalījās ASV Neatkarības dienas svētkos, ko rīkoja ASV vēstniecība Latvijā.
"Ik gadu piedalāmies arī braucienā ar kruīza kuģi, kuru visiem Latvijas kantri deju klubiem rīko asociācijas prezidente Dzintra Rozīte. Seminārā uz prāmja „Izabella" mācāmies jaunas dejas un izdejojam vecās. Dejojam no astoņiem vakarā līdz diviem naktī, tad izstaigājam Stokholmu, braucam atpakaļ un atkal dejojam.
Nesen piedalījāmies "Balttour 2017" izstādē Ķīpsalā. Tur uz izstāžu halles skatuves gan pieaugušie, gan bērni dejoja tautas dejas, dziedāja kori, bet tad uzstājāmies mēs ar līnijdeju "Whiskey's gone" un latviešu "Pēdējo vilcienu". Izdzirdējuši kaut ko dzīvespriecīgāku, cilvēki sanāca paskatīties, un mēs sagaidījām ovācijas."
Dejojot jūtas vajadzīga
Viena no līnijdeju dejotājām Irēna stāsta, ka Ķekavā dzīvo jau vairāk nekā 40 gadus un līnijdejās senioriem piedalās jau sesto gadu.
"Man vienmēr ir paticis dejot. Aizgāju pelnītā atpūtā, apglabāju vīru... Tad viendien avīzē izlasīju sludinājumu un atnācu dejot līnijdejas, jo gribēju būt starp cilvēkiem. Bija laiks, kad bijām kādi 20 dejotāji, bet vieni vairs nedejo, jo neiztur slodzi, kāds aiziet mūžībā... Kad tā cītīgāk padejo, kaulus jūt, bet tas ir daudz labāk, nekā sēdēt uz vietas un neko nedarīt," atzīst Irēnas kundze un priecājas par jaunajām kurpēm.
