Par to, kāds tad ir "sausais atlikums", lūdzām pastāstīt deju kolektīvu vadītājus no Pierīgas.
Uzreiz vajadzēja visu izrunāt
Ja, sākot jau ar semināru Ogrē, visi šīs ķēdes dalībnieki nebūtu runājuši kuluāros, it kā no kaut kā baidoties, bet godīgi būtu visu pārrunājuši publiski, nekādu karu sociālajos tīklos un televīzijā nebūtu bijis. Vienkārši vajadzēja vairāk ieklausīties speciālistos.
Manuprāt, uzvedums, pamainot tikai dažas nianses Jura Kulakova mūzikā, kas varētu raisīt savdabīgas asociācijas tiem, kuri kādreiz dienējuši Padomju armijā, skatītājiem patiks. Savukārt spēcīgajiem deju kolektīviem vienmēr ir iespēja līdztekus obligātajām dejām dejot arī tās, kas pašiem labāk patīk. Protams, ir dejas, kuras var nedejot nemaz.
Savukārt gatavošanās Deju svētkiem ir tikai viens no mūsu mērķiem, jo lielākajai daļai dejotāju svarīgāka ir tā ikdienas kopā būšana un bauda, ko gūstam dejojot."
Galvenais jau ir paši svētki
Tāpat nekādi būtiski iebildumi pret "Māras zemes" iestudējumu netika celti arī seminārā oktobrī, kad deju kolektīvu vadītāji mācījās deju soļus. Varbūt vēlāk, aizbraukuši mājās, viņi visu pārdomāja, un tad radās cita izpratne par gaidāmo uzvedumu.
Runājot par dejotāju tērpiem, mēs gribējām dejot savos arheoloģiskajos tautastērpos, jo tie ir praktiskāki – noder arī citos koncertos ‒, bet būs jādejo apdrukātajos. Iespējams, uzvedumā būs īpašas gaismas, kas tos padarīs pievilcīgākus. Varbūt tie labāk izskatīsies kopā ar tautiskām rotām.
Pašlaik "Cielavas" dejotāji mācās "Māras zemes" dejas, jo galvenais taču ir paši svētki. Citreiz noteikti būs uzvedums, kurā būs vieta arī latviešu tautas dejām no zelta fonda, tad dejosim tās. Un vēl jau ir jāsaprot, ka ideālu Deju svētku, kuros simtprocentīgi visas dejas visiem patiktu, mums nekad nav bijis un nebūs."
Būs jāiemācās arī kaut kas jauns
Pieminot skandālus, kas raisījās ap uzvedumu "Māras zeme", sākšu ar to, ka dejas tajā tik tiešām ir dažādas, un pirmajā brīdī šķiet, ka nemaz nav latviešu dejas, taču tā gluži nav, lai gan, vienu otru iestudējot, jāiemācās arī kāda jauna kustība, tātad kaut kas cits, ne tikai tradicionālie polkas soļi.
Taču lielāku nervozitāti, es pat sacītu ‒ vieglu paniku, ir radījis deju skaitliskais apjoms, kas jāiznes A un D grupas dejotājiem. Pirmie ir jauniešu deju kolektīvi, otrie – vidējās paaudzes dejotāji, kuri agrāk dejojuši jauniešu deju kolektīvos.
Es ceru, ka kopumā Deju svētku lieluzvedums "Māras zeme" izdosies un būs svētki gan skatītājiem, gan pašiem dejotājiem. Iespējams, kāds snobs sarauks degunu, bet tā ir vienmēr. Galvenais, lai nebūtu tā, ka ejam nevis priecāties par dejošanu, bet skaitīt, cik dziedātāju ir paģībuši, kā tas bija pēdējos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos."
Ir laiks, kuru cilvēki negrib pārdzīvot pat uz skatuves
Tātad: radošā grupa, kuras piedāvājums tika atzīts par labāko, veido deju uzvedumu "Māras zeme", kurā iecerēts parādīt latviešu nācijas vēsturi četros laikposmos, un viens no tiem ir laiks, kas aptver strēlnieku gaitas un padomju gadus. Tieši šis vēstures posms, kas saistās arī ar Jura Kulakova mūziku, izsaucis visvairāk pretrunu tieši no vidējās paaudzes cilvēku puses, kuri šo laiku vairs nevēlas pārdzīvot. Tāpēc arī ir norādes, ka Deju svētku uzvedumā ir jābūt dejām, kuras gribas izdejot ar prieku.
Taču, cik zinu, XVI Deju svētku lieluzveduma "Māras zeme" mākslinieciskās koncepcijas autori – mākslinieciskie vadītāji Jānis Ērglis un Jānis Purviņš, režisors Elmārs Seņkovs un scenogrāfs Reinis Suhanovs ‒ sadarbībā ar Dziesmu un deju svētku rīkotāju ‒ Latvijas Nacionālo kultūras centru – sola pilnveidot gan lieluzveduma repertuāru, gan mākslinieciskos risinājumus. Arī deju repertuārā tiks veikti visi nepieciešamie precizējumi un papildinājumi, bet oktobra beigās noslēgsies deju lieluzveduma koprepertuāra izveide."