Seņkovs norādīja, ka kritika ir normāla, un mākslinieciskās koncepcijas autori ir gatavi to uzklausīt, taču neatkarīgi no tās turēsies pie savas vīzijas par lieluzveduma izskatu.
"Māras zemes" režisors skaidroja, ka uzveduma veidotājiem svarīgi parādīt latviešu spēku caur spītību, drosmi, dejām un dziesmām. "Deju lieluzvedums tiek veidots par latviešu tautu, un tā ir vecāka par 100 gadiem," atzīmēja Seņkovs.
Savukārt Purviņš norādīja, ka patlaban ir izveidots repertuāra projekts, kurā iekļautas 28 dejas, kurās pārstāvēti 20 deju autori, turklāt 12 dejas jau tikušas dejotas agrāk.
Pēc Purviņa paustā, pēc pirmajām pavasara deju skatēm varētu būt izmaiņas repertuārā un arī koncepcijas autori ir tām gatavi. "Kopmēģinājumi ir spēcīgas un emocionālas tikšanās reizes, mēs varam izdomāt ideju un konceptu, bet patiesībā tieši dejotāji šo ideju nes tālāk, realizē un saprot," piebilda Purviņš.
Viņš sacīja, ka mūzikas izvēlē un izvērtēšanā iecerēts pieaicināt trīs mūzikas ekspertus vai noteikt muzikālo vadītāju, kas attiecīgi analizētu patlaban izvēlētos deju aranžējumus un sniegtu viedokli par tiem.
Vienlaikus Purviņš atzīmēja, ka deju uzveduma 2., 3., un 4. daļā tiks izmantoti etnogrāfiskie tautastērpi, savukārt patlaban nepieciešams atrast risinājumu pirmajai daļai, kas būs stāsts par 12.-13.gadsimtu. Tērpu jautājumu centīsies atrisināt ar jau deju kolektīviem pieejamām tērpu daļām, bet nepieciešamos papildus aksesuārus iegādāsies no svētkiem paredzētā finansējuma.
Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs diriģents Romāns Vanags atzīmēja, ka mākslinieciskās koncepcijas veidošanā ir ieguldīts liels darbs. "Ceru, ka "Māras zeme" būs uzvedums, ko atcerēsimies ar prieku un baudu," viņš sacīja.