Projekta "Katram savu tautastērpu" mērķis ir mūsdienīgi un radoši stāstīt par latviešu tautastērpa izcelšanos, komplektēšanas un valkāšanas tradīcijām, kā arī tautastērpu dažādību, informēja Latvijas Nacionālajā kultūras centrā. Ikviens ir aicināts ieskatīties projekta interneta vietnē www.katramsavutautasterpu.lv, lai atrastu sev atbilstošu tērpu, izpētītu tā detaļas un iegūtu informāciju par meistariem un uzņēmumiem, kas darina tautastērpus.
Nākotnē projekta attīstība plānota ne tikai papildinot latviešu tautastērpu katalogu, bet arī veidojot dažādas sadarbības formas un īstenojot citas aktivitātes, kas veicina projekta atpazīstamību un sabiedrības iesaisti.
Šobrīd katalogā "Katram savu tautastērpu" pieejamie tērpi: Lielvārdes meitas un sievas tērps, Kusas sievas tērps, Augšzemes meitas un sievas tērps, Ziemeļlatgales sievas tērps, Zemgales vīra tērps, Bauņu meitas tērps, Rucavas sievas tērps, Ventspils meitas un sievas tērps, Kuldīgas vīra tērps, Bārtas sievas tērps, Latgales vīra tērps, Dienvidlatgales meitas un sievas tērps, Alsungas meitas un sievas tērps, Krustpils meitas tērps, arheoloģiskais latgaļu meitas un sievas tērps, arheoloģiskais lībiešu vīra un sievas tērps, Zemgales meitas un sievas tērps, kā arī Nīcas meitas tērps.
"Nēsāt latviešu tautastērpu nozīmē apliecināt savu piederību, apliecināt latvietību. Tas ir vēstījums, ka esam nācija ar dziļām kultūras saknēm, lepojamies ar savu kultūras mantojumu un vēlamies tradīcijas nodot arī nākamajām paaudzēm. Ikviena māte, ieliekot savu bieži vien no vecāsmātes vai savas mātes mantoto tautastērpu savas meitas pūra lādē, ar to ieliek pienākumu tālāk nest latviešu goda tērpa valkāšanas tradīciju. Esmu priecīga, ka, pateicoties mūsu Dziesmu un deju svētku kustībai, tautastērps Latvijā piedzīvo renesansi," stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.
"Dienrāža 2016" fotogrāfijas tapušas dabiskā vidē Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, pie Veczemju klintīm, Ķemeru purvā un tā apkārtnē. Tas pastiprina fotogrāfijas noskaņu un palīdz uzburt tēlus, savukārt mūsdienu tehnoloģijas dod iespēju radīt pasaku un mistiskas senatnes sajūtu fotografēšanas procesā. Fotogrāfs Nils Vilnis: "Vēlējos apvienot latviešu senās tradīcijas – tautas tērpu, zīmju veidošanu un mistisko pasaules uztveri ar 21. gadsimtā pieejamām tehnoloģijām, uzsverot laika rituma tendenci atkārtoties."
Šī gada nogalē klajā nāks "Dienrādis 2016" – plānotājs, kurā bez Nila Viļņa fotogrāfijām būs ietvertas gan latviskās tradīcijas, gan to mūsdienīgas interpretācijas. "Dienrādis 2016" ir laika skaitīšanas rīks, kur apkopoti svarīgākie latviešu svētki un laika skaitīšanas elementi, kas iedvesmojošā veidā palīdzēs skaitīt laiku tā, kā to darījuši mūsu senči.
