Filmēšanas proves kaujas ainu epizodēm, kuru rezultātā tapis filmas pašreklāma, notika šī gada pavasarī Ādažu poligonā. Šajā procesā režisora Dzintara Dreiberga un operatora Valda Celmiņa vadībā tika iesaistīta liela komanda, to skaitā jaunsargi, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, aktieri un specefektu speciālisti.
"Pirmajā filmas vizualizācijā centāmies saglabāt Aleksandra Grīna stāsta sajūtu, ko esam iecerējuši parādīt filmā - jauna cilvēka pieredzi karā," stāsta režisors Dzintars Dreibergs. "Reklāmas rullītis kalpo arī kā vizuāls tests dažādu filmēšanas paņēmienu pārbaudīšanai Latvijā, lai, uzsākot reālo filmēšanu, laiku izmantotu maksimāli efektīvi. Ļoti ceram uz Saeimas atbalstu filmas tapšanā un esam procesā - turpinām darbu pie scenārija slīpēšanas un filmēšanas sagatavošanas, kā arī strādājam pie finansiālo partneru piesaistes.''
Filmas video rullītī dzirdamo mūziku radījusi ASV dzīvojošā latviešu komponiste un "Emmy" balvu ieguvēja Lolita Ritmanis. Tas ir emocionāli spēcīgs skaņdarbs, kurā mūsdienīgas nokrāsas savijas ar oriģinālu latviešu strēlnieka Jāņa Friša iedziedātu tautasdziesmas ierakstu, ko saglabājis vīru kopas "Vilki" vadītājs Andris Balcers. "Ar Jāni Frišu, kādreizējo 7. Bauskas pulka strēlnieku, kurš pieredzējis Ziemassvētku kaujas, tikāmies 1982. gadā mazā dārza namiņā Gaujā," stāsta A. Balcers. "Viņam tolaik bija gandrīz 90 gadu, taču atceros viņu kā kolorītu un dzīvespriecīgu vīru, kurš dalījās savās atmiņās un dziedāja dziesmas."
Filmas ''Dvēseļu putenis'' pirmais vizuālais materiāls veidots, lai sniegtu priekšstatu par filmas ieceri un palīdzētu vērienīgajam vēstures projektam piesaistīt partneru un kopproducentu uzmanību un investīcijas, kas ļautu pabeigt filmu, sagaidot Latvijas simtgadi.
Galvenais mērķis, uzņemot mākslas filmu "Dvēseļu putenis" pēc rakstnieka Aleksandra Grīna autordarba motīviem, ir izstāstīt vēsturiski nozīmīgu, personīgu stāstu mūsdienu kino valodā. No gandrīz 800 lapaspušu romāna iecerēts izveidot filmu, kas attēlo galvenā varoņa pieredzi Pirmā pasaules kara laikā, aizvedot līdz apziņai par neatkarīgas valsts ideju. Veidojot filmu, iecerēts maksimāli saglabāt Grīna spilgto, poētisko un dokumentāli precīzo valodu.
Atgādinām, ka 2013. gada nogalē Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija 2014. gada valsts budžetam iesniedza priekšlikumu atvēlēt 1,335 miljonus eiro filmas "Dvēseļu Putenis" veidošanai, no kuras ir saņemti pirmie 200 tūkstoši eiro filmas ražošanas uzsākšanai. Šobrīd Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisija atzīst, ka filmas veidotāju padarītais rada pārliecību par filmas māksliniecisko un saimniecisko gaitu. Kino filmas "Dvēseļu putenis" tālākā realizācija ir atkarīga no 2015. gada nogales budžeta balsojuma Saeimā.
Iepriekš:
FOTO: Ādažu poligonā nofilmētas pirmās kara epizodes filmai Dvēseļu putenis