Pirms koncerta "Mēs esam un būsim tai vietā" lietus kārtīgi noskaloja putekļus no estrādes un soliņu dēļiem. Stundas ceturksni pirms koncerta sākuma pie debesīm spoži uzspīdēja saule, un, atspoguļojoties ik rasas lāsītē Līgo parka teritorijā, visu apkārtni izgaismoja sudrabaini zeltainā mirdzumā, īpaši izceļot akmens skulptūras ar latvju rakstu zīmēm. Atskanot skatītāju un dejotāju aplausiem, Pierīgas novadu dejotāju sadancošanās gāja vaļā.
Koncerts bija iecerēts kā svētki dejai, kas cauri gadu simtiem mums palīdzējusi "likt bēdu zem akmens". Mijoties mūzikai, deju soļiem un tautas dziesmām, pāris stundās simboliski dejotāji izdzīvoja gadu ar gadskārtu svētkiem. "Pūt vējiņu" motīvs un liriskās dejas noskaņoja uz emocionālām pārdomām, bet pamazām dejotāju soļi kļuva arvien spriganāki līdz "Simjūdu tirgus deja" uzšķīla īstu dzirksti un izgaisināja robežu starp dejotājiem un skatītājiem – mirdzoši acu skati mijās ar smaidiem un roku mājieniem.
"Man ļoti patīk dejot šo deju," – atzīstas pieredzējušais Ādažu deju kolektīva "Sprigulis" dalībnieks Ziedonis Miezainis. "Skatoties "Simjūdu tirgus deju" ir jāzina arī stāsts. Tā ir par vēsturisku notikumu 15. gadsimta Valmierā, kur Svētā Semjuela un Jūdasa dienā sākās tirgus. Uz to sabrauca vietējie tirgotāji un amatnieki. Tirgošanās sākās ar karoga pacelšanu un bija jāpārtrauc, kad karogs tika nolaists. Dejā tas viss ir attēlots, sākot ar cilvēku pulcēšanos tirgus laukumā, azartisko andelēšanos, un, beidzot ar pēkšņo pauzi, kad visi pamana, ka karoga vairs nav un tirgoties nedrīkst. Šī ir reāli jauka deja tāpēc, ka ir ne tikai dejojama, bet arī spēlējama. Turklāt tajā ļauts izpausties katram dejotājam."
Deju svētkos piedalījās 23 deju kolektīvi no Siguldas, Mālpils, Ādažu, Krimuldas, Garkalnes, Inčukalna, Saulkrastu, Stopiņu, Ropažu, Baldones un Mārupes novadiem. Uz sadancošanos aicināja Pierīgas izglītības, kultūras un sporta pārvalde un Stopiņu novada pašvaldība.
