Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā pavēstīja Carnikavas novada pašvaldības pārstāve Sandra Baltruka, šī vēsturiskā kolekcija ir radusies pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, bet 1995. gadā tā tika pārvesta uz Latviju. Līdz šim tautisko leļļu izstāde plašākai publikai ir bijusi pieejama tikai vienu reizi – 1998. gadā tās bija izliktas apskatei Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

"Mana mamma rokdarbus apguva pašmācības ceļā no grāmatām. Viņas pirmais pašdarinātais tautastērps bija veidots no krāsota vilnas armijas deķa. To viegli varēja pārtaisīt par Rucavas svārkiem, vienkārši nokrāsojot zilā krāsā," izstādes atklāšanā teica Austras Lindes meita Astra Pavlovska.

A.Linde bija vidzemniece, kas dzimusi netālu no Alūksnes 1918. gadā reizē ar Latviju. "Mamma bija jaunākā no trim māsām, un Ziemeļvidzemē, kur bija senas, izteiktas rokdarbu tradīcijas, meitām tradicionāli bija jāgatavo pūrs – jāauž segas un dvieļi, jātamborē. To visu mamma iemācījās gan no savas mammas, gan no māsām," stāstīja A. Pavlovska.

Austra Linde rokdarbus turpināja arī, atrodoties bēgļu nometnē Vācijā, un vēlāk, dzīvojot ASV. Viņa bija aktīva sabiedrības locekle – rokdarbus mācīja citiem un piedalījās arī dziesmu svētku rīkošanā. "Mamma nekad sev neļāva slinkot, viņas rokas vienmēr bija nodarbinātas. Pat tad, kad viņa vakarā pārnāca mājās no darba Klīvlendas fabrikā, viņa ķērās pie rokdarbiem," stāstīja Astras kundze.

Jāpiezīmē, ka leļļu sapošanai pirms izstādes palīgā nāca Kalngales seniori. Katrai lellītei bija nepieciešama individuāla pieeja – vienai jāpārpin bizes, citai jāizgludina lina lakatiņš, jāpiesprauž saktiņa vai jāsakārto villaine.

Līdz 10. augustam visiem interesentiem ir lieliska iespēja rokdarbnieces Austras Lindes rūpīgo mūža darbu visā krāšņumā apskatīt Carnikavas tautas namā "Ozolaine".