Šī vienīgā Latvijas kultūras kanonā iekļautā koncertzāle vēsturiski tika atklāta 1936. gada vasarā un ir unikāls koka arhitektūras paraugs. Tās restaurācijā, kas noritēja trīs gadus, Jūrmalas pilsētas pašvaldība ieguldīja vairāk nekā 12 miljonus eiro.
"Šo projektu gribētu salīdzināt ar Luvras pils Parīzē restaurāciju. Tieši tāpat kā tur, arī šeit nekas nedrīkstēja notikt ar ēku, bet prasījās pēc ļoti daudz kā mūsdienīga un svaiga," iepazīstinot mediju pārstāvjus ar koncertzāli, atklāja tās vadītājs Guntars Ķirsis. Projekta autoriem šis mērķis ir izdevies, jo slēgtās koncertzāles telpās ieviesti ne tikai moderni jauninājumi, bet saglabātas arī visas vēsturiskās vērtības.
"Šī Latvijas visvecākā koncertzāle ir liels ieguvums Latvijas kultūrai un iedzīvotājiem. Mēs pierādīsim, ka šī ir koncertzāle, kas var nodrošināt augstas kvalitātes skanējumu bez apskaņošanas," ar lepnumu pauda G. Ķirsis, norādot, ka abās Jūrmalas koncertzālēs pasākumi notiks gandrīz katru dienu.
"Vasarā brīvas ir tikai divas dienas," piebilda G. Ķirsis. Viņš arī uzsvēra, ka koncertzālei no šā gada ir jauna funkcija – Jūrmalas pilsētas dome deleģējusi uzdevumu līdzās pārējām Latvijas koncertzālēm iekļauties profesionālās mākslas nodrošināšanā, piešķirot tam arī līdzekļus.
Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis pauda, ka koncertzāles atjaunošana notikusi par Jūrmalas pašvaldības līdzekļiem.
"Šis objekts, kas iekļauts Latvijas kultūras kanonā, nav tikai Jūrmalas projekts. Tas ir Latvijas projekts Baltijas un Eiropas mērogā. Man ir liels lepnums, ka mēs, jūrmalnieki, varam ko tādu pacelt un paveikt, un tas ir izdarīts par Jūrmalas budžeta līdzekļiem un no aizņēmuma, kas būs jāatmaksā no Jūrmalas nodokļu maksātāju naudas. Man gribētos, lai arī turpmāk ar šādiem Eiropas līmeņa objektiem Jūrmala netiktu atstāta viena. Lai mums vieniem nav jāvelk šis vienlaikus patīkamais, bet arī grūtais vezums," pauda G. Truksnis un piebilda: "Pie šī mēs neapstāsimies, jo renovāciju gaida arī atklātā koncertzāle."
Viņš arī uzsvēra, ka nu Jūrmalai ir noņemta sezonalitāte un koncertzāle būs kā tāds enkura objekts, kurā koncerti notiks visu gadu.
Slēgtās Dzintaru koncertzāles arhitekte Māra Ābele atzina, ka koncertzāles projekts bijis liels izaicinājums, jo prasījis risinājumu, kā vasaras koncertzāli padarīt izmantojamu visu gadu un vēl paplašināt telpas.
"Šeit ir nākuši klāt 1500 m2 pazemē, kas ir mazliet vairāk nekā tas, ko redzam virszemē. Turklāt vecā ēka ir palikusi neskarta. Tai var apiet riņķī, un nav pievienotas nekādas papildu konstrukcijas. Otrs izaicinājums bija visu jauno tehnoloģiju integrācija ēkā, kuru līdz šim nebija skārusi nekāda renovācija. Mēs vēlējāmies, lai cilvēki, šeit ienākot, nejustos kā vēsturē, bet apjaustu, ka ir tagadne, mūsdienas," pārdomās dalījās M. Ābele.
Būvfirmas "Re&Re" valdes loceklis Didzis Putniņš pastāstīja, ka rekonstrukcijas laikā ēka dažbrīd burtiski karājusies gaisā.
"Bija jāizveido milzīga būvbedre sešu metru dziļumā, pusotru metru zem jūras līmeņa, ar visiem gruntsūdeņiem. Bez tam bija jānodrošina, lai vēsturiskā ēka neizkustētos no vietas. Protams, būvējot un rokot parādījās negaidīti pārsteigumi, piemēram, zem koncertzāles grīdas bija veci, neizrakti priežu celmi, arī dažas kastes ar granātām.
Otrs izaicinājums bija veikt šo restaurāciju, saglabājot vēsturisko eksterjeru un interjeru, tajā pašā laikā integrējot tajā visu modernāko, kas vien pašlaik pasaulē ir pieejams," pastāstīja Putniņš un piebilda, ka vēl būvniekiem liels izaicinājums bijis šo trīs gadu laikā strādāt tikai tad, kad koncertzālē nenotiek koncerti, tātad ne vasarās, kad būvniekiem ir "pļaujas laiks".
Dzintaru koncertzāles tehniskais direktors Deniss Pilkevics, iepazīstinot ar koncertzāles telpām, norādīja, ka būtisks ieguvums ir izbūvētā garderobe 500 koncertzāles apmeklētājiem un plašas grimētavas māksliniekiem. Ne mazāk būtiski ir tas, ka koncertzālei beidzot ir savas noliktavas telpas, no kurām ar īpašu kravas liftu pavisam viegli un ātri zālē var nogādāt instrumentus, kas citās koncertzālēs ir jānes pa šaurām un neērtām trepēm.
"Pagrabs atrodas zem jūras līmeņa, un tas tika izbūvēts pilnīgi no jauna, būvniecības procesā neskarot koncertzāli," skaidroja tehniskais direktors.
Izrādot rekonstruēto zāli, D. Pilkevics norādīja, ka to var transformēt 40 minūšu laikā un iegūt zāli pasākumiem bez skatītāju sēdvietām. "Skatītāju krēsli tika rūpīgi atlasīti un īpaši piemeklēti, lai tie netraucētu akustikai un būtu pietiekami ērti," skaidroja D. Pilkevics un atzīmēja, ka zālē visi objekti ir veidoti tā, lai nodrošinātu īpašu akustiku un klausītājiem tā būtu vienāda jebkurā sēdvietā.
Atklāšanas koncertu programmā no 20. līdz 30. maijam jaunajā koncertzālē uzstāsies vieni no izcilākajiem Latvijas un ārvalstu māksliniekiem: Raimonds Pauls, Vestards Šimkus, Baiba Skride, Ksenija Sidorova, orķestris "Kremerata Baltica" un Gidons Krēmers, kā arī viens no pasaulē vadošajiem stīgu kvartetiem no Vācijas "Artemis", kurā pirmo vijoli spēlē jūrmalniece Vineta Sareika.
Līdztekus arī atvērtajā koncertzālē visu vasaru notiks dažādu žanru pasākumi – sezona tiks atklāta ar Rēzijas Kalniņas režisēto koncertuzvedumu par Raini un Aspaziju.
G. Ķirsis vērsa uzmanību uz to, ka Dzintaru lielajā koncertzālē notiks absolūti unikāls Eiropas līmeņa notikums – augustā te viesosies Izraēlas Filharmoniskais orķestris un diriģents Zubins Meta.
Savukārt visas vasaras garumā būs iespēja dzirdēt pašmāju un ārzemju mūzikas zvaigznes.
FAKTI:
Latvijā vienīgā koka akustiskā koncertzāle celta 1936. gadā pēc arhitekta Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta. Tā ir vienīgā koncertzāle Latvijā, kas iekļauta kultūras kanonā.
Slēgtā koncertzāle, kas turpmāk saukta par Dzintaru koncertzāles Mazo zāli, tolaik izmaksāja 37 tūkstošus latu.
Dzintaru slēgtās koncertzāles atjaunošanas darbus no 2012. līdz 2015. gadam veica SIA "Re&Re" pēc arhitektu biroja "Jaunromāns un Ābele" izstrādātā rekonstrukcijas un restaurācijas projekta.
Telpu platība pēc rekonstrukcijas: 2435,4 m².
Jaunizbūvētā pagrabstāva platība pēc rekonstrukcijas: 1263 m2.
Vietu skaits zālē pēc rekonstrukcijas: 460 vietu un aptuveni 70 papildvietu.
Ēkas centrālās ieejas vestibila interjerā iestrādāti mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumi, kas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.
Kopš ēkas uzcelšanas tai nebija veikti kapitālie remonta darbi.
Lai gan vēl nesen Dzintaru koncertzāles slēgtā zāle bija apjozta ar celtniecības sētu, jau 20. maijā sāksies vērienīga tās atklāšanas koncertu programma.
Ieva Karlsberga
Pēc vērienīgas restaurācijas 20. maijā apmeklētājiem durvis vērs slēgtā Dzintaru koncertzāle. Līdz ar tās atvēršanu Jūrmalā būs iespēja apmeklēt augstvērtīgus kultūras pasākumus visa gada garumā.
Attēlu galerija
View the embedded image gallery online at:
http://www.a.aprinkis.lv/kultura/item/24979-jurmala-kulturai-vairs-nav-sezonalitates#sigProGalleria28cd9516f8
http://www.a.aprinkis.lv/kultura/item/24979-jurmala-kulturai-vairs-nav-sezonalitates#sigProGalleria28cd9516f8