Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Mums ir jāizvēlas, cik daudz audzēkņu vēlamies apmācīt skolās. Ja vēlamies vairāk, tad ir nepieciešami aptuveni pieci miljoni eiro. Ja vēlamies mazāk, tad varam atstāt skolām esošo finansiālo nodrošinājumu," uzsvēra A. Broks.

Viņš gan atzīmēja, ka mākslas un mūzikas skolas ne tikai audzina talantīgus māksliniekus, bet arī palīdz sagatavot radošus un inteliģentus cilvēkus darba tirgum dažādās nozarēs, tāpēc būtu ļoti dīvaini vēlēties samazināt audzēkņu skaitu. A. Broks arī teica, ka finansējuma palielinājumu varētu nodrošināt arī soli pa solim.

"Finansējumu varētu palielināt kaut vai par vienu miljonu gadā, ja nav iespējams visu piešķirt uzreiz. Mēs vēl joprojām neesam izgājuši no krīzes, kad finansējums tika samazināts uz pusi. Mūzikas un mākslas skolu finansējums šobrīd vēl joprojām ir 2010. gada līmenī," stāstīja A. Broks, norādot, ka pirms krīzes skolu finansējums bija 22 miljoni eiro, bet tagad tas ir 13,5 miljoni eiro.

Kā stāstīja A. Broks, skolām piešķiramo finansējumu ir nepieciešams noteikt Ministru kabineta (MK) noteikumos. "Krīzes laikā tika apstiprināti jauni MK noteikumi finansējuma piešķiršanai, kuros ir noteikti zemāki koeficienti, nekā tie patiesībā ir. Negatīvi ir tas, ka noteikumos nav paskaidrots, ka šie koeficienti, pēc kuriem tiek aprēķināts skolām piešķiramais finansējums, ir samazināti, tos pielāgojot krīzes līmenim. Jau pirms diviem gadiem vienojāmies, ka tiek izstrādāti grozījumi noteikumos, paredzot, ka skolām piešķir vajadzīgo summu, bet šie grozījumi nav tikuši virzīti. Pašlaik pēc papīriem skolām naudas pietiek, bet tā nav reālā situācija," stāstīja A. Broks.

Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretārs Sandis Voldiņš skaidroja, ka MK noteikumu maiņai ir nepieciešams reāls finansējums, kurš nav ticis atrasts. A. Broks norādīja, ka noteikumos varētu arī tikt iezīmēts tas, cik lielā mērā finansējumu nodrošina valsts un cik daudz var palīdzēt pašvaldības, kuras krīzes laikā jau ir piedalījušās skolu atbalstīšanā.

S. Voldiņš arī izteica ideju, ka, iespējams, pašu audzēkņu vecāki varētu piedalīties skolu programmu finansēšanā, maksājot lielāku summu par profesionālās ievirzes izglītības apgūšanu. Pret šo ideju skeptiska bija Inguna Rībena (VL-TB/LNNK), kura norādīja, ka rīdzinieki to nesaprot, bet laukos cilvēkiem arī pašreizējās summas šķiet lielas.

S. Voldiņš norādīja, ka pērn finansējums mūzikas un mākslas skolām jaunajās politikas iniciatīvās netika apstiprināts. Šāda iniciatīva tiks iesniegta arī šogad, bet valsts budžeta prognozes KM valsts sekretāram neradot pamatu domāt, ka šogad tā varētu tikt atbalstīta. Ministrija vēlas veidot Kultūrizglītības stratēģiju līdz 2020. gadam, lai ministrijai būtu skaidra politika attiecībā uz kultūrizglītības iestādēm.

Jau šoruden, septembrī, ministrijā plāno izveidot Kultūrizglītības padomi, kurā tiktu aicināti nozares eksperti, lai veidotu politiku. Paredzēts arī veidot pētījumu par nacionālo kultūrizglītības pasūtījumu, lai redzētu, kāda ir tirgus situācija un kur dodas jaunieši pēc skolu pabeigšanas. Šis pētījums palīdzētu ministrijai politikas veidošanā attiecībā uz kultūrizglītības iestādēm. Ņemot vērā pētījuma detalizētības pakāpi, pētījums varētu būt gatavs decembrī.

Deputāts Ivars Brīvers (LRA) ierosināja ministrijai nevis sekot tirgus tendencēm, bet pašai nodarboties ar tās veidošanu. To deputāts saskatīja KM projektā "Kultūras skolas soma", kas vēl ir tikai izstrādes stadijā. Projektā plānots noteikt minimālo pakalpojumu kopumu, kas nepieciešams skolēniem dažādās vecuma grupās. Šis projekts varētu palīdzēt vairot nākotnes kultūras pasākumu patērētāju skaitu.

KM padotībā ir 147 pašvaldību un četras privātās profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas skolas.

Jau ziņots, ka Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komiteja iepriekš lūdza KM skaidrot, kāpēc mūzikas un mākslas skolas nesaņem 100 % valsts finansējuma, kā solīts. MK un LPS domstarpību un vienošanās protokolā tika panākta vienošanās, ka mūzikas un mākslas skolām tiks paredzēts valsts finansējums 100 % apmērā, bet realitātē visi līdzekļi netiek saņemti. Komiteja secinājusi, ka pašvaldībām, izglītības iestādēm un KM ir atšķirīga izpratne, ko šie 100 % nozīmē.

KM iepriekš atbildēja, ka finansējumu mākslas un mūzikas skolām aprēķina pilnā apmērā, ņemot vērā MK noteikumos paredzēto skolotājiem apmaksājamo stundu skaitu par viena audzēkņa izglītošanu.