Tieši viņai jāpateicas par to, ka Sigulda pērn pie visas Eiropas kultūras debesīm uzmirdzēja tikpat spoži cik Rīga.
Pagājušā gada decembrī pēc septiņus gadus ilgas Siguldas novada kultūras dzīves vadīšanas un noslēdzot Eiropas kultūras galvaspilsētas Siguldas dalības projekta vadīšanu, Jolanta darba attiecības ar Siguldas novada domi beigusi. Viņa ir priecīga par savu dzīvi šobrīd un teic, ka laimei pietiek būt par mammu saviem dēliem.
"Par Siguldu turpinu domāt "mēs" un "mums" formā. Radu savu paradīzi tepat uz Zemes. Elpoju dzīvi, elpoju sevi, elpoju debesis, elpoju iekšā to, ko es mīlu, – pārējo pasauli!" atzīst Jolanta.
– Pagājušo gadu Sigulda duetā ar Rīgu aizvadīja Eiropas kultūras galvaspilsētas statusā. Pastāstiet, kā viss sākās, kā Sigulda tika iecelta šajā godā!
– Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts patiesībā aizsākās jau 2008. gadā, kad kopā ar Rīgu startējām divās atlases kārtās ar vēlmi pārstāvēt savas intereses, radīt sociāli kvalitatīvu dzīves un darba vidi, veicināt starpkultūru dialogu un mobilizēt kultūras jomā strādājošos speciālistus. Iepriekšējos gados Siguldā mērķtiecīgi tika attīstīta dzīves telpa. Veikti vērienīgi būvniecības projekti nevis caur arhitektūras, bet aizrautības prizmu, tā veidojot vietu, kurā dzīvojam, par labāko pasaulē.
2014. gads bija šā projekta kulminācija, kas vairāk bija saistīta ar pasākumiem. Pērn Siguldu krāšņāku padarīja 15 īpaši pasākumi un septiņi festivāli, kuri kopumā priecēja aptuveni 100 tūkstošus skatītāju, klausītāju un dalībnieku. Savukārt provizoriski Siguldu kā kultūras pilsētu kopumā varētu būt apmeklējuši aptuveni 600 tūkstoši cilvēku. Lielākā daļa pasākumu bija bez maksas. Tos finansēja pašvaldība, un tie bija gandrīz 400 tūkstoši eiro. Protams, daļu izdevumu sedza ieņēmumi par biļetēm, daļu – Kultūras ministrijas, Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Vides atbalsta fonda finansējums.
– Šķiet, lai sarīkotu norišu klāstu tik daudz viesiem, vajag daudz spēka, laika un enerģijas. Cik liela komanda strādāja pie pasākumu organizēšanas?
– Siguldā par projekta aktivitātēm bija atbildīga Kultūras pārvalde, un savu kompetenču ietvaros tajā bija iesaistīti esošie pašvaldības un pašvaldības iestāžu darbinieki. Tāpēc jo milzīgs paldies visiem šiem aptuveni 60 kolēģiem par papildu darba intensitāti un atbalstu! Vislielākais atbalsts pasākumu rīkošanā bija Siguldas novada Kultūras centra kolektīvs.
– Kā dzima idejas, kādus pasākumus rīkot, lai siguldiešiem un pilsētas viesiem būtu interesanti apmeklēt visas norises?
– Sākot darbu pie programmas izveides, vispirms tika uzklausīts gan speciālistu, gan kultūras kolēģu, gan ekspertu viedoklis, tad tika izsludināts konkurss par idejām un projektiem, kas iekļaujami kopīgajā Siguldas programmā. Jāteic, ka tikai neliela daļa no tiem tika īstenoti. Ne vienmēr pietiek ar vēlmi kaut ko izdarīt. Jāsper solītis tālāk un jāīsteno. Lai saprastu, kā idejas iedzīvojas, jau vairākus gadus pirms šā notikuma atsevišķas idejas testējām. Tādā veidā meklējām Ziemas festivāla formātu.
– Kuri pasākumi Siguldas iedzīvotājiem un tās viesiem patika vislabāk?
– Esam veikuši aptauju par pasākumiem, kurus iedzīvotāji apmeklējuši šajā gadā visvairāk, un tās dati liecina, ka vislielākā siguldiešu interese bijusi par Ziemas festivālu, Dabas koncertzāli un Siguldas Opermūzikas svētkiem. Savukārt, analizējot pasākumus kopumā, vislielākā viesu interese bijusi par Opermūzikas svētkiem, vasaras saulgriežiem un festivālu bērniem "Izlaidums Brīnumskapī".
– Ko Siguldai devis kultūras galvaspilsētas statuss, un kā tas ietekmēja gan vietējo iedzīvotāju ikdienu, gan novada ekonomisko dzīvi, tūrismu un atpazīstamību pasaulē?
– Darbība projektā "Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014" Siguldai kā oficiālajam partnerim bija pozitīva provokācija attiecībā uz kultūru un sabiedrības apziņu, mainot izpratni par kultūru un ideju par tās robežām. Būtiska loma bija arī starptautiskajiem notikumiem Rīgā un ārvalstu kolektīvu vieskoncertiem Siguldā Pasaules kora olimpiādes un Eiropas militāro orķestru festivāla laikā.
Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss nav formāls sauklis jeb pagodinājums. Tas ir veids, kā attīstīt konkrēto teritoriju, kā izcelt mūsu kultūras identitāti un stiprināt ikvienā cilvēkā apziņu par spējām un īpašo nozīmi. Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts Siguldā apliecina siguldiešu vienotību un uzdrīkstēšanos mērķa sasniegšanai.
Līdzās tradicionālajām vērtībām Sigulda demonstrēja arī inovatīvas un laikmetīgas idejas. Notikumi Siguldā guva lielu nacionālo un ievērojamu starptautisko mediju uzmanību. Eiropas kultūras galvaspilsētas partnera statuss noteikti ir palīdzējis veidot Siguldas tēlu, piešķirot lielāku uzticamību. Mēs tikām pamanīti. Nav šaubu, ka šādam notikumam ir sociāla, ekonomiska un kultūras ietekme.
– Kas no šā projekta ietvaros paveiktā paliks atmiņā jums pašai?
– Man noteikti visvairāk atmiņā paliks divi gadījumi. Mans lielākais sapnis bija atdzīvināt Siguldas pils kompleksa ēkas, ievest tajos mākslas procesus. 2012. gadā, kad neatlaidīgi uzstāju par idejas realizēšanu un laikmetīgās mākslas projekta "Survival Kit" īstenošanu, kolēģis no Īpašumu nodaļas man iedeva drošības ķiveri un vēlēja "ne to vieglāko ceļu".
Protams, mana mērķtiecība un pozitīvā pašpārliecinātība darīja savu. Laikmetīgās mākslas projekts tika īstenots, par ēkām sāka domāt, runāt un arī rīkoties. Ir izstrādāta Siguldas pils kompleksa stratēģija, uzsākta ēku izpēte, rekonstrukcija, atbalstītas pirmās radošās iniciatīvas, un viss virzās un īstenojas.
Otrs saviļņojošākais brīdis man saistās ar īstenoto Jauno lidotāju skolu, kad "Aerodium" lidošanas un akrobātikas prasmes apguva bērni. Gala rezultātā jaunie censoņi novada svētkos un festivālā "Izlaidums Brīnumskapī" demonstrēja septiņu minūšu garu unikālu šovu. Jā, pašvaldība ieguldījusi vērienīgas investīcijas jauniešu izaugsmē un iespējā apgūt tik unikālas prasmes – lidot vēja tunelī un izpildīt akrobātiskus trikus. Tās mirdzošās acis un gandarījumu par rezultātu nav iespējams vārdos izteikt.
– Vai bija kas tāds, kas projekta ietvaros neizdevās, kā bija cerēts?
– Protams, bija vairākas lietas, kuras nebija iespējams īstenot tieši nepietiekamo cilvēkresursu dēļ. Arī pašu iedzīvotāju iniciatīvas nemaz nebija tik daudz. Nerealizēti palika Beka Saimona lielformāta zīmējumi sniegā, jo nebija sniega. Projekts parādīja, ka Siguldā ir maz uzņēmēju, kas būtu atsaucīgi sadarbībai.
– Ko jums kā šā projekta galvenajai kūrētājai Siguldā tas nozīmēja profesionālajā darbībā? Vai ticējāt, ka spēsiet tikt galā?
– Ideja par dalību šajā projektā bija mana, un, ja ko uzsāku, tad zinu, ka tas jāpaveic iespējami labā kvalitātē. Īstenojot šo projektu, izdevās mobilizēt un aizraut kopīgam rezultātam vairākus kolēģus. Nebija viegls noslēdzošais posms, kad, veidojot 2014. gada budžetu, politiķiem bija jāsāk lemt par finansējumu un atbalstu konkrētām aktivitātēm.
Milzīgs paldies par uzticību gan domes vadībai, gan sadarbības partneriem! Šādos liela mēroga projektos svarīga ir uzticība. Bet nodibinājums "Rīga 2014" un Mākslinieciskā padome radīja pleca sajūtu un bija labs atbalsts ceļā uz rezultātu. Man tā ir laba mācībstunda lielu projektu vadībā, un savā pieredzes somā blakus Cēsu un Siguldas 800 gadu svinībām nu varu pielikt šo pieredzi.
– Kā ir tagad, kad viss jau galā, – vai ir labi padarīta darba sajūta? Vai viegli nomest no pleciem ikdienas skrējienu vairāku gadu garumā, kur katra minūte bijusi saplānota un vienmēr darba pilna? Vai maz spējat iedomāties savu dzīvi bez tā visa?
– Man tiešām ir gandarījums. Sigulda ir sevi pierādījusi, bet man bija laime to karogu priekšgalā kādu laiku nest. Nespēju gan iedomāties dzīvi bez lielā ritma. To, ka es nākotnē varētu vadīt vai strādāt komandā lielu projektu īstenošanā, noteikti zinu. Man ir drosme uzņemties atbildību un darīt. Tā arī pati sevi pilnveidoju, jo visu dzīvē var iemācīties, tikai ļoti jāgrib.
– Vai nākamajam projektam, pie kā ķersieties, jābūt ar tikpat lieliem izaicinājumiem?
– Man kā radošam cilvēkam vajadzīga pozitīvā atgriezeniskā saikne, un, ja tādas trūkst, jārada risinājums. Arī radikāls. Man nepatīk kaut kas viduvējs. Ja ir, tad ir. Un ar lielo burtu. Man patīk process, kas ir ne tikai radošs, bet arī gūtie iespaidi sniedz brīnišķīgu izjūtu buķeti un spēcīgu garīgās enerģijas lādiņu sevis pilnveidošanai. Un man ir jāpiedzīvo rezultāts. Tas ir tāpat kā kāpt kalnā, iekarot virsotni un tad sajust, kā aizraujas elpa no tā pasaules plašuma, kas paveras. Esmu gatava jauniem izaicinājumiem. Ar lielāko prieku.
– Varbūt padomā jau ir kāds nākamais projekts?
– Patlaban vēl esmu ļoti aktīvi iekšā apritē, vairāk gan sabiedriskā kārtā. Vēlos padarīt iesāktās lietas, un tas patlaban ir aktīvs darbiņš pie kultūras nozares stratēģijas izstrādes. Jā, es to daru tāpēc, ka man šajos gados ir izveidojies priekšstats par to, kā Siguldā šo nozari attīstīt, un kopā ar nozares profesionāļiem un ekspertiem savā nu jau brīvajā dzīves ritmā to labprāt daru. Sigulda ir mans aizrautības vektors.
