Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šovasar fotomākslinieces Lindas Ratutas vadībā fotozinību valdzinātie no Ropažiem, Ikšķiles un Rīgas izmantoja iespēju Ropažos apgūt fotogrāfijas pamatus.

"Kursu pirmajās nodarbībās bija iespēja vizuāli analizēt fotogrāfijas, iepazīt un izprast gan kadra kompozīciju, gan zelta griezuma proporcijas," stāsta L. Ratuta. "Viss balstās uz redzi, salīdzinājumu un paša pieredzi. Manuprāt, pilns internets ir ar tehniski kvalitatīvām fotogrāfijām, bet vizuāli – ne tik. Daudziem cilvēkiem, kas fotografē, nav nekādas izpratnes par kadra uzbūvi un kaut elementāru zināšanu par kompozīciju.

Fotoaparātiem ir tā sauktie "muļķu režīmi", kad faktiski jebkurš var uzbildēt tehniski labu fotogrāfiju, bet, lai tā būtu vizuāli baudāma, ir tomēr jāmācās," dalīšanos savās zināšanās pamato fotomāksliniece.

Linda ir pārliecināta, ka viņas šīs vasaras cītīgie kursanti Ieva Andriksone, Annija Varslavāne, Everita Varslavāne, Iveta Berga-Muižniece, Ļuba Mozjarkina, Andris Brūveris, Vineta Kasparāne un Ginta Vīksniņa ir "saslimuši" ar labu, vizuāli kvalitatīvu fotogrāfiju un spēs to atpazīt, analizēt, neskatoties uz to, ka tikai diviem no kursantiem bija spoguļkamera.

"Uzdodot patstāvīgos darbus, vienmēr centos būt mazliet provokatīva un tehniskos uzdevumus apvienoju ar radošu, izdomas pilnu tēmu. Piemēram, apgūstot trīs plānus kompozīcijā, tēma bija "Mana tēva sēta" vai, bildējot cilvēkus, ‒ "Manis te nebija". Kursu laikā mēs paspējām gan iepazīt fototehnikas dažādību, gan saprast, kas ir ISO, laiks un diafragma. To, vai iegūtās zināšanas tiks pilnveidotas un pielietotas dzīvē, fotografējot jau patstāvīgi, rādīs laiks," stāsta kursu vadītāja, piebilstot, ka interesants bijis izbraukums brīvā dabā, bet, tā kā nodarbības notika darbdienu vakaros, laiks bijis ierobežots.

Linda ar sajūsmu atceras, ka ar vislielāko aizrautību un viņai par pārsteigumu apmācāmo grupa ķērusies pie klusās dabas fotografēšanas. Par izstādes tēmas izvēli viņa stāsta: "Process tiešām bija interesants, arī līdzpaņemto priekšmetu klāsts. Tāpēc es kā pedagogs izlēmu fotoekspozīcijai – izstādei par tēmu izvēlēties tieši kluso dabu. Tieciet man, tā ir grūta tēma, ne katram tā ir pa spēkam, un, ja ikdienišķas lietas mēs spējam ieraudzīt citā, interesantā gaismā, kāpēc ar to nedalīties? Puķītes un dabas ainavas – tas viss jau ir redzēts, un ar to grūti pārsteigt."

Linda bilst, ka daudz kas palicis neapgūts – gan "Photoshop" noslēpumi, gan padziļinātas tehniskās iespējas, bet, ja būšot interesenti, vienmēr ir iespējas iesākto darbu turpināt.