Viņš ir pārliecināts, ka nauda viņam palīdzēs kļūt par dzīves saimnieku, dos varu pār sievietēm, ienaidniekiem un visiem pārējiem. Nervozais, vientuļais, nepastāvīgais un neapdomīgais jauneklis, visiem līdzekļiem cenzdamies kļūt bagāts, iziet cauri kaislībām, spēlei, mīlestībai, kļūdām, līdz, šķiet, sāk aptvert īsto dzīves gudrību.
Fjodora Dostojevska romāna "Pusaudzis" dramatizējuma autore un iestudējuma režisore, Sanktpēterburgas Valsts teātra mākslas akadēmijas profesore, aktrise un režisore Jeļena Čornaja atzīst: "Izrādes laikā jauneklis, kurš savā attīstībā vēl ir pusaudzis, iziet Dostojevska mācību stundu – pietiekami nežēlīgu, nodevības, apmāna pilnu dzīves pieredzi –, līdz šķiet, ka beidzot viņš saprot: laikam tomēr vērts mācīties, kļūt par izglītotu cilvēku, lai visam dzīvē saprastu īsto vērtību. Arī patlaban sabiedrībā dominē cīņa par materiālajām vērtībām, un tā notiek tik ļoti cietsirdīgi un briesmīgi, ka tai pakļaujas burtiski viss. Tāpēc arī šis Dostojevska romāns "Pusaudzis", kas ir par jauniem cilvēkiem un domāts viņiem, man šķita ārkārtīgi interesants."
"Izrādē ļoti īsā laika sprīdī – pusgadā – notiek tik daudz notikumu, ka mēs iestudējumu nosaucām par trilleri," turpina režisore. "Situācijas bez mitas seko cita citai, notikumi griežas bez apstājas un traucas uz priekšu, līdz atduras pret fiasko. Spraigais, detektīva žanram līdzīgais sižets palīdz noturēt skatītāju uzmanību, jo izrāde ilgst piecas stundas."
Iestudējuma scenogrāfija ieturēta melni baltā krāsu gammā. Uz melna audekla ar baltu krāsu redzam dažādu Pēterburgas laukumu un stūrīšu grafikas. "Dostojevska Pēterburga nav krāsaina. Tā vienmēr ir bijusi melnbalta, naksnīga un skaudra," stāsta režisore.
Šī izrāde ir Latvijas Kultūras akadēmijas Krievu teātra kursa audzēkņu diplomdarbs, turklāt viņi izrādē ne tikai spēlē, bet ir arī tās scenogrāfijas autori. Rīgas Krievu teātra mākslinieciskais vadītājs, Latvijas Kultūras akadēmijas Krievu teātra kursa vadītājs Igors Koņajevs ar topošo aktieru veikumu ir apmierināts: "Esmu pārliecināts par to, ka, jo vairāk studentos ieliek, jo vairāk saņem atpakaļ. Mēs pietiekami daudz viņos esam ielikuši šo četru gadu laikā. Ilgstošu pārrunu rezultātā ar Kultūras akadēmiju mēs pat vienojāmies par individuālu programmu, un daļu priekšmetu, ko šā kursa studentiem pasniedza, apmaksāja mūsu teātris.
Piemēram, viņiem programmā bija vairāk deju nodarbību, iekļāvām tādu priekšmetu kā taidzi cjuaņ, ko mēdz saukt par kustības meditāciju, kas atraisa ķermeņa kustību brīvību un dabiskumu. Audzēkņi apguva solfedžo un četrus gadus mācījās klavierspēli. Visas šīs disciplīnas ir praktiskas. Tās topošajam aktierim palīdz aktivizēt viņa dabu, atraisīt un attīstīt talantu."
"Ļoti svarīgs moments mūsu profesijā ir arī tas, ka aktierim ir daudz jāstrādā – nepārtraukti jāpilnveido sevi un savu meistarību," uzsver I. Koņajevs. "Šiem jauniešiem ir paveicies, jo teātris dod viņiem iespēju reizi nedēļā iziet uz skatuves dažādās izrādes un satikties ar skatītājiem. Daudzi no topošajiem aktieriem patlaban varbūt ir pat vairāk noslogoti nekā dažs labs profesionālis. Bet aktierim tas ir vienīgais ceļš. Jo vairāk tu strādā, jo vairāk attīsties."
