Grupas solists siguldietis Juris Kaukulis atklāj, ka šis ir jau trešais albums, kuram iedvesmu smēlušies Latvju dainu plašajos krājumos.
Iepriekšējais "Dzelzs Vilka" albums pasaules mūzikas skaņās "Uijā uijā nikni vilki" iznāca jau 2008. gadā, tomēr mūziķis uzsver, ka šī nav tautas mūzika – gan dziesmu teksti, gan mūzika ir oriģināla. Lai ari dainas ir pagātnes mantojums, tajā atrodamie jautājumi, tēli un notikumi aizvien ir aktuāli.
"Pašlaik neesam aizrāvušies ar kara dziesmām. Tajās pārsvarā dominē līgavas zagšana, sekss, dzīvnieku tēli, jautājumi sev. Mūsdienās cilvēki brauc prom, jaunas meitenes precas ar tumšākiem ļaudīm un pazūd austrumu pasaulē. Mums ir dziesma ar vārdiem: "Kālabad kālabad zalāts auga ezerā, kālab kālab mūsmāsiņa svešinieka līgaviņa." Tas viss bijis jau tālā pagātnē."
J. Kaukulis atklāj, ka dainas meklē gan dainu sējumos, gan izmanto 21. gadsimta iespējas, tās lasot elektroniskā krātuvē. "Lasu un izrakstu. Reizēm lasu vienreiz, otrreiz, tad nolieku malā, paiet gads, un tajās ieraugu kaut ko pavisam jaunu." Savukārt vaicāts, kas tad īsti ir "Kālabads", mūziķis atklāj, ka tas kā jautājums "Kā labad?" jau kļuvis par mītisku tēlu, kas nāk un uzdod jautājumu. "Latvieši bijuši lieli domātāji." Tomēr mūziķis uzsver, ka nav speciālists latviešu folklorā, tāpēc, radot šīs dziesmas, galvenokārt vadās pēc savām sajūtām.
Viscaur Siguldas noskaņās
"Senāk koncertos spēlējām gan "Dzelzs Vilka" repertuāru, gan orķestra dziesmas, taču tagad vairs ne. Cilvēki gan prasa, bet "Dzelzs Vilka Jaunā Jāņu orķestra" koncertos "Oranžus matus" vai "Balerīnu" nespēlējam. Taču tad būtu jāliek maska, lai cilvēki mūs neatpazītu," smej J. Kaukulis.
Sākotnēji šķitis, ka jaunais albums tiks ieturēts vairāk roka skaņās, taču ierakstu procesā mainījies ne vien skanējums, bet mūziķi iemēģinājuši arī jaunus mūzikas instrumentus, piemēram, bungas tikušas aizvietotas ar celma bungām, savukārt basģitāra aizstāta ar kontrabasu, tāpat iemēģināta ukulele, mandolīna, bazuki un bandžo skanējums. Savukārt dziesmā "Salā Jūra Daugaviņa" kā mūzikas instruments izmantots vairāk nekā 100 gadus vecs veļas mazgājamais dēlis jeb robdēlis.
Albums ierakstīts tieši Siguldā Ginta Sola uzraudzībā, jo visi grupas "Dzelzs Vilks" dalībnieki ir no Siguldas, un arī "Dzelzs Vilka Jaunais Jāņu orķestris", kas izveidots 2012. gada vasarā, savu pirmo lielkoncertu sniedza Jāņu vakarā tieši Siguldā. Tāpēc arī "Kālabad" prezentācijas koncerti janvārī likumsakarīgi notiks šajā pilsētā. Turklāt mūziķis atklāj, ka diska ierakstā piedalījušies ne vien orķestra dalībnieki: Kaspars Tobis, Kārlis Alviķis, Mārcis Judzis, Ieva Strode un Valērijs Cīrulis, bet arī mūziķu draugi Andris Alviķis, Inna Raihmane un postfolkloras grupa "Vecpilsētas dziedātāji".
Katrs jaunais gads kā dzimšanas diena
Ziemassvētku laiks grupai "Dzelzs Vilks" ir ļoti piepildīts koncertiem, tāpat kā citus gadus, arī šogad Vecais gads tiks pavadīts uz skatuves, taču 24. decembris Kaukuļu ģimenē vienmēr tiek pavadīts mājās. Kopā ar sievu Aiju, meitu Rūtu un dēlu Martu Ziemassvētku vakars paiet kopīgā muzicēšanā un rotaļās. "Ciemos nāk arī radinieki, tad gaidām Ziemassvētku vecīti un lielais ļembasts iet vaļā. Citi svin Ziemassvētkus trīs dienas, bet mums pietiek ar vienu vakaru," par ģimenes tradīcijām stāsta J. Kaukulis.
Tomēr mūziķis atceras bērnību, laiku, kad Ziemassvētki netika svinēti, tāpēc lielākais gada notikums joprojām ir tieši Jaunā gada sagaidīšana. "Mainās gada skaitļi, un sajūta ir kā dzimšanas dienā." Savukārt vaicāts, vai arī grupai "Dzelzs Vilks" ir kopīgas Ziemassvētku tradīcijas, J. Kaukulis smej, ka šie esot vienīgie svētki, ko katrs mūziķis pavada kopā ar savu ģimeni. "Esam kopā Jaunā gada svinībās, Jāņos, saulgriežos, Valentīndienā, tāpēc Ziemassvētkos mūsu tradīcija ir sazvanīties."