Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tā ir diena, kad Knuts Skujenieks ir kopā ar savējiem – ģimeni, draugiem un viņa dzejas cienītājiem. Tie ir dzejnieka vārda un dzejas svētki, un viņa pjedestāls ir nevis pompozs jubilāra krēsls, bet paša izcilā personība un daiļrade. Režisore Edīte Neimane Knuta dienas svinības ir veidojusi kā interviju vai pat brīvu, improvizētu sarunu starp amatierteātra aktieriem, mūziķi Goran Goru un pašu dzejnieku. "Sarunā ar Knutu Skujenieku sapratu, ka šobrīd dzejniekam ir svarīgi ne tikai atskatīties uz paveikto, bet arī dalīties pārdomās par to, kādu viņš redz savu un līdzcilvēku nākotni, tāpēc iespējams, ka šovakar izdzirdēsim arī ko pavisam negaidītu," stāsta uzveduma režisore.

Pats dzejnieks gan saka: "Dzeja ir tā pati mūzika, tikai ar vārdiem." Liktenis mūziķi Goran Goru, kurš līdz šim izdevis ierakstus vien angliski, aptuveni pirms pusotra gada saveda kopā ar Knuta Skujenieka dzeju. Kopš tā laika tapušas vairākas jaunas dziesmas, ko ir paredzēts izdot mūziķa pirmajā albumā latviski. Goran Gora atzīst, ka, pievēršoties Skujenieka dzejai, radusies atskārsme, ar ko atšķiras dzeja no Dzejas: "Tas sākās ar vienu dziesmiņu, tad vēl un vēl. Un es sapratu, ka šāda dzeja ar savu īpatnējo ritmiku un intonācijām jau pati ieliekas mūzikā," tā jaunais mūziķis.