Pārvietošana divu mēnešu garumā
Pretēji pierastajam plašumam Rīgas Motormuzeja telpās, Ķekavas novada Krustkalnos automašīnas sarindotas sānu pie sāna. "Līdz ar pārvietošanu nedaudz ir izjaukta arī hronoloģija. Sākumā mēs to ļoti centāmies ievērot, bet darba process ieviesa savas korekcijas. Rīgas telpas nācās atbrīvot ļoti steidzīgi, līdz ar to grābām, ko varējām, lai visu paveiktu pēc iespējas ātrāk. Vietām hronoloģija ir ievērota, bet citviet tā pazūd. Taču caurmērā visu esam sakārtojuši loģiski, lai arī pašiem būtu pietiekami viegli vadīt ekskursijas," stāsta ekspozīcijas vadītājs Rolands Buliņš.
Viņš atceras, ka ekspozīcijas pārvietošana no Rīgas uz Krustkalniem ilgusi divus mēnešus: "Tas bija ļoti ilgs un smags process. Dienā varējām veikt piecus sešus braucienus un uz treilera vedām pa vienai mašīnai. Katrs auto bija gan rūpīgi jāuzliek, gan jānoņem."
Grib līdzināties lielajiem auto koncernu muzejiem
Jaunajās telpās apmeklētāju skaits ir sarucis, taču kopš jūnija sākuma te pabijuši jau aptuveni 300 cilvēku. "Rīgā varējām rēķināties ar vienu līdz pusotru tūkstoti apmeklētāju mēnesī. Šeit dienā ierodas vidēji 10 cilvēku. Gadās, ka ir tukšās dienas, bet mēdz būt arī tā, ka atbrauc trīs autobusi. Sākumā baidījāmies par to, kā iekārtota ekspozīcijas telpa – mašīnas cieši cita pie citas un varbūt īsti labi nevar nofotografēt un apskatīt.
Rodas garāžas jeb noliktavas efekts, bet cilvēki izturas ļoti pozitīvi. Visi saprot, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Un mēs tiešām jau šobrīd strādājam, lai, atgriežoties Rīgas telpās, varētu veidot mūsdienīgu ekspozīciju un neatpaliktu no lielajiem Eiropas auto koncernu muzejiem, kā "Mercedes", "BMW". Jau gatavojoties muzeja rekonstrukcijai, izbraukājām visus šos muzejus un smēlāmies pieredzi," tā R. Buliņš.
Atbilstošs mikroklimats un platība
Pamatojot telpu izvēli par labu Krustkalniem, R. Buliņš norāda – šīs bijušas piemērotākās telpas no visiem apskatītajiem variantiem, kas tikuši meklēti ilgstoši. "Vairāk nekā pusgads pagāja telpu meklēšanā. Rīgā nav alternatīvu. Šīs telpas mūsu rokās iekrita tikai tāpēc, ka veikals laikus izvācās. Viņiem šeit bija noliktava. Sākotnēji arī šīs telpas bija aizņemtas."
Ekspozīcijas vadītājs skaidro, ka pagaidu telpās ir atbilstošs mikroklimats un apmierinoša platība. "Mums bija svarīgi, lai varam šeit salikt visu. Rezultātā šeit esam pārveduši 90 %, pārējie 10 % daļa atrodas Biķernieku trasē, bet daļa muzeja filiālē Bauskā."
Auto kā Faberžē olas
R. Buliņš stāsta, ka unikālo automašīnu dēļ cilvēki uz Latviju brauc pat no Austrālijas. Viens no ievērojamākajiem izstādes eksponātiem ir kalnu sacīkšu automobilis "Auto Union", kura autors ir Ferdinands Poršē. Lai raksturotu tā unikalitāti, R. Buliņš auto salīdzina ar Faberžē olām vai īpaši retiem "Swarovski" kristāliem.
Īpašu vietu izstādē ieņem arī padomju tehnika, kas savulaik piederējusi vēsturiskām personām vai tiem, kas pietuvināti elitei. Rietumniekiem šādi auto šķiet pilnīga eksotika, norāda R. Buliņš. "Pilnīgi visiem interesē Staļina bruņotais automobilis. Tā stikla biezums ir septiņi centimetri. Tikai viens loga stikls sver apmēram 100 kilogramu, bet durvju kopējais svars ir aptuveni 500 kilogramu. Mašīna sver septiņas tonnas. Principā tas ir bankas seifs, viena no 20. gadsimta drošākajām mašīnām. Pēc Staļina nāves šīs mašīnas vajadzēja iznīcināt, bet tomēr izdzīvoja līdz mūsdienām," paskaidro R. Buliņš.
Vēl viena vēstures liecība, kuras dēļ ir vērts apmeklēt muzeju, ir Leonīda Brežņeva vadītais "Rolls-Royce", kas iekļuva avārijā. "Paši "Rolls-Royce" radītāji apgalvo, ka tas nekad nelūzt un neiekļūst avārijās. Tādu precedentu neesot. Šis, iespējams, ir vienīgais pasaulē izstādītais sasistais "Rolls-Royce"," tā R. Buliņš.
Lai visi auto ik dienas spīdētu un mirdzētu, tehnisko darbinieku komanda katru rītu no vēsturiskajiem auto noslauka putekļus. Gatavojoties lielākiem pasākumiem un izbraukumiem, neizpaliek arī pulēšana un tehniskā stāvokļa pārbaude.
