20.07.2013 12:28

Laimes "Dārzs" Siguldā vēl baudāms teju līdz augusta vidum

Autors  Elīna Kondrāte
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
"No krāsas nevajag baidīties. Tā dod spēku un prieku, īpaši mūsu platuma grādos, kur gaismas ir tik maz," iesaka māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa. "No krāsas nevajag baidīties. Tā dod spēku un prieku, īpaši mūsu platuma grādos, kur gaismas ir tik maz," iesaka māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa. publicitātes

"Tā ir kā iemīlēšanās. Kad iesāc jaunu bildi, ir neziņa, kas tad tur beigās sanāks. Vēderā ir tauriņi – kā ejot uz pirmajiem randiņiem," sajūtas gleznojot atklāj māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa.

Jūlija vidū košs gleznu dārzs uzziedējis galerijā "Siguldas Tornis". Māksliniece skaidro, ka personālizstādes nosaukums "Dārzs" nav izvēlēts nejauši – ar dārzu salīdzināma visa dzīve. "Dārzi ir ļoti dažādi: savstarpējo attiecību dārzs, dzīves dārzs, dabas dārzs, draudzības dārzs. Jebkuras attiecības, sajūtas ir jāpilnveido, jāattīsta un par tām jārūpējas."

Izstādē apskatāma Kristīnes Luīzes gleznu izlase – darbi, kas tapuši vairāku gadu garumā. Gleznotāja atklāj, ka radīt mākslas darbus visspēcīgāk iedvesmo pati dzīve un apkārtējā pasaule, taču labākās idejas bieži prātā iešaujas, esot pie auto stūres vai darba procesā. "Jā, reizēm ir jāpiespiežas un jāpārkāpj pāri cilvēcīgam slinkumam. Tomēr, kad tas ir pārvarēts, viss atkal notiek."

Gleznošanu māksliniece salīdzina ar četriem gadalaikiem, ar to mainību un krāšņumu. Viena mīļākā gadalaika gan Kristīnei Luīzei nav, taču īpaši iemīļotas ir Latvijas vasaras. "Šogad tā ir ekselenta. Taču, ja būtu tikai vasara, nebūtu interesanti." Tāpat vienmēr spēcīgs ierocis iedvesmas meklējumos ir laimes izjūta. "Kad viss ir līdzsvarā un šķiet, ka dzīvē viss ir. Un patiesībā jau viss ir. Īpaši pēdējos divus gadus cenšos būt laimīga. Ir jāpriecājas par to, kas mums ir, nevis jābēdājas par to, kā mums nav," pārliecināta māksliniece.

Kristīnes Luīzes vizītkarte ir košās un enerģiskās krāsas, tāpēc vaicāta, kāda ir recepte, lai ikviens vēlētos savā dzīvē ielaist ne tikai pelēkos un brūnos toņus, bet ļautos spilgtumam, gleznotāja atzīst, ka ar latviešu krāsu izjūtu viss ir kārtībā. "Man šķiet, ka mēs no krāsām nebaidāmies. Par to pārliecinos aizvien vairāk – cilvēki sajūt manas gleznas, un krāsainība nerada jautājumus."

Māksliniece gan piebilst, ka jautājums par košajām krāsām vienmēr nedaudz mulsinot. "Man šīs krāsas nāk dabiski. Paskatoties latvju rakstus, tur taču ir tāds košums – zaļais pret sarkano, dzeltenie. Mums ir tik skaists zilais tonis rudzupuķēs un debesīs," priecājas gleznotāja. "Mana vecvecmāmiņa ir no Igaunijas. Viņa auda segas un spilvenus, un tajos bija tik spilgtas krāsas – spilgti rozā ar vēsi brūno. Fantastiski! Latviešiem arī tas viss ir."

Ar īpašām sajūtām Kristīnei Luīzei saistās arī Siguldas vārds. "Nebūšu oriģināla – tas noteikti ir Siguldas rudens," vaicāta par spilgtākajām asociācijām ar Siguldu, smej gleznotāja. "Man Sigulda ir ļoti mīļa. Dodoties uz lauku mājām Liezēres pagastā, vienmēr iegriežamies Siguldā. Man tas nozīmē, ka esmu tuvāk savai lauku paradīzei."

Kristīnes Luīzes Avotiņas gleznu personālizstāde "Dārzs" galerijā "Siguldas Tornis" būs apskatāma līdz 12. augustam.