Ar vēstījumu "Gaisma līgo Latvijā" šogad sevi pieteikuši XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki, kas no 30. jūnija līdz 7. jūlijam ieskandinās visus Latvijas novadus. Kopumā svētkos piedalīsies 40 000 dalībnieku – kori, deju kolektīvi, amatierteātri, koklētāju ansambļi, pūtēju orķestri un vokālie ansambļi no Latvijas, latviešu diasporas un kolektīvi no ārvalstīm. Daudziem šie būs jau kārtējie svētki, taču daudzi šo Latvijas dziesmoto tradīciju stiprinās pirmo reizi.
Trūkst instrumentu
Starp Dziesmu un deju svētku debitantiem šogad būs sastopamas arī vairākas Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas koklētāju ansambļa "Tīne" dalībnieces. "Izjūtas ir ļoti pacilājošas! Manas meitenes staigā kā lidinoties nedaudz virs zemes," sajūsmināta ir ansambļa vadītāja un skolas direktore Vita Pinne. "Viņas ir dzirdējušas, kas ir šie svētki, bet tikai tagad pirmo reizi pašas varēs izbaudīt auru, noskaņojumu, kas valdīs svētku, gājiena un mēģinājumu laikā."
V. Pinne piebilst – maldīgs esot uzskats, ka "koklētāji tikai uztrinkšķinot kādu tautasdziesmu". Svētku laikā tiks spēlētas ne vien tautasdziesmas, bet arī jauno Latvijas komponistu Kārļa Lāča un Ērika Ešenvalda oriģinālmūzika, kā arī vairāki pirmatskaņojumi. "Esam moderni un ejam līdzi laikam." Ansamblī kopā ar vadītāju spēlē septiņas koklētājas, taču šoreiz V. Pinne audzēkņu uzstāšanos vēros no skatītāju rindām. "Latvijā ir nopietna problēma – instrumentu deficīts, jo mums ir tikai viens meistars – Imants Robežnieks, kurš taisa koncertkokles," skaidro ansambļa vadītāja un pauž, ka kokle būtu pelnījusi vairāk mīlestības un ievērības. "Šis tautas instruments ir mūsu latviešu identitāte."
Aizdodiet koristu!
Savukārt 1991. gadā dibinātā Krimuldas novada vīru kora "Vecie draugi" diriģents Aivars Buņķis stāsta, ka pirmo reizi Dziesmu svētkos piedalījies tālo 70. gadu sākumā. Šo gadu laikā Latvijas vīru koru rindas esot kļuvušas krietni retākas. "Uz vīru koriem ir diezgan bēdīgs skats. Atceros, ka 80. gados bija vīru kori, kuros dziedāja pat 70 dalībnieku. Kori tiešām skanēja vareni, tagad spēcīgi skan, ja kopā saliek divus korus." Krimuldas korī dzied 30 vīru. "Vairs nav kā senāk, kad uznāca pilna lielā estrāde ar sieviešu koriem, vīru koriem. Ja uz estrādes sanāktu tikai vīru kori, pilnas būtu knapi trīs rindas."
Mūsdienās vīri esot nodevušies darbiem un vairāk laika dziedāt atliekot kungiem ap 70 gadu vecumu, skolēniem un studentiem. Dziedātāju ap 30, 40 gadiem esot ļoti maz, un Krimuldas koristi esot uz izķeršanu. Te pāris vīru balsis vajag Vidrižu korim, te – Lēdurgas, Siguldas, Cēsu vai Straupes koriem. "Tie, kas ir lielāki dziedātāji, cenšas palīdzēt. Bet es jau teicu, ka vairs nelaidīšu," smej diriģents. Līdz ar vīru koru skaita sarukšanu samazinājies arī dziesmu repertuārs. Tikai vīru kora izpildījumam paredzētas aptuveni sešas dziesmas, pārējās – dziedāšanai oktāvu zemāk kopkorī. Tomēr aizvien nav piemirsta vīru koru klasika: Emila Dārziņa "Mūžam zili", Valtera Kaminska "Mūžu mūžos būs dziesma".
A. Buņķis gan atzīst, ka Raimonda Paula dziesmu "Brīvības mūžīgais gars" svētku programmā nebūtu iekļāvis – tajā pārāk izteiktas padomju laiku atskaņas. "Spēcīga vīru koru dziesma ir Jāzepa Vītola "Kalējs". Manuprāt, par augstu vīriem. Laikam senos laikos viņi dziedāja augstākās toņkārtās," smaida diriģents, kurš Dziesmu svētku noslēguma koncertā maliņā nestāvēs un būs sastopams dziedātāju rindās. "Kad esi augšā, pēdējās rindās, vari redzēt publiku, baudīt izjūtu, ka dziedi kopā ar visiem."
Skanēs līdz Zilajam kalnam
Savukārt "Veco draugu" dalībnieks, zemes spēka vietu pētnieks Andris Špats stāsta, ka šogad svētkos piedalīsies ar lielu interesi, jo tieši lielā Dziesmu svētku estrāde iezīmēta kā viena no Latvijas zemes spēka vietām jeb mazajām svētvietām. "Vīru balsis tembrāli ir viens no instrumentiem, kas visspēcīgāk var ietekmēt plašas cilvēku masas. Ja vīru dziesmas pastiprināsim ar zemes enerģijām, skanēs ne vien Rīgas apriņķis, bet daudz tālāk," apgalvo A. Špats un stāsta, ka izsenis dziesma un toņkārta spēlējusi lielu lomu.
Jau vēsturē esot liecības, ka melodijas Fa mažorā vislabāk stiprina cilvēku un spēj atbrīvot no verdziskā gara. Zinātņu doktors teic, ka slepenās zināšanas par zemes enerģijas izmantošanu mantojis no saviem līvu senčiem. Spēcīgākas zemes spēka vietas iezīmējas tur, kur mūsu senči kādreiz līgoja. "Tās bija īpašas vietas, nevis tā kā mūsdienās – līgo pat krastmalā. Esam dziedājuši spēka vietās un konstatējuši, ka no šīm vietām skaņa izplatās kā pa stīgām un var aiziet ļoti tālu." Zemes enerģijas stīgas varot salīdzināt ar mūsdienīgu piemēru – mobilo sakaru tīkliem, kas izplešas visā Latvijas teritorijā.
Tāpat plešas arī zemes enerģijas stīgas. "Dziesmu svētku estrādes spēka vieta ir saskaņota ar apkārtnē esošajām spēka vietām, ieskaitot Zilo kalnu, Krusta kalnu pie Ķeguma, Tempļa kalnu pie Alūksnes u. c. Vajadzētu izplatīties ārkārtīgi spēcīgam enerģiju un gribasspēku vilnim," prognozē A. Špats.