Festivālā vēl piedalījās deju grupas no Grieķijas, Ungārijas, Melnkalnes, Bulgārijas, Maķedonijas, orķestris no Krievijas un folkloras kopa no Kazahijas. Carnikavas dejotāji bija sagatavojuši 40 minūšu garu programmu (kopā 14 dejas), kuru laikā skatītāji varēja iepazīties ar latviešu tautas kultūras mantojumu – etnogrāfiskām un izcilām skatuviskām dejām un, protams, košajiem latviešu tautas tērpiem, jo katram dejotājam bija cita novada tērps.
Ar skaļām ovācijām un aplausiem skatītāji novērtēja dažādu paaudžu dejotāju sniegumu, kā arī ar lielu sajūsmu uzņēma etnogrāfiskās rotaļas un rotaļdejas, kur katrs uzaicinātais skatītājs mēģināja ielauzīties latviešu dejas soļos. Grandiozajā svētku gājienā pa Kazanlakas rožu ziedlapiņām kaisīto centrālo ielu maršēja teju visi Bulgārijas apgabali jeb reģioni un, protams, visi viesu kolektīvi. Carnikavieši bija lepni par līdzpaņemto Latvijas valsts karogu, kas tika iesvētīts ar rožūdeni.
Jānorāda, ka Kazanlakas apgabalā ir viena no senākajām rožu eļļas ieguves tradīcijām, un tieši šo eļļu franči izmanto labāko parfīmu izgatavošanai. Ne velti, braucot no Burgasas līdz Kazanlakai, bija vērojami ne tikai ķiršu, aprikožu un vīnogu lauki, bet arī kalnu ieskautas rožu ielejas.