Tā kā bērnu tirgotājiem Latvijā ir liela ekonomiskā un politiskā ietekme (tajā ir iesaistīti daudzi pazīstami, augstus amatus ieņemoši politiķi, bāriņtiesu vadība, administratīvās tiesas vadība, prokuratūras pārstāvji u. c.) un viņu darbība kļūst arvien nekaunīgāka, došu īsu ieskatu tajā, kā tas notiek.
Var nosacīti izšķirt legālu un nelegālu bērnu tirdzniecību. Nelegālajā bērni tiek vienkārši nolaupīti. Šāds bērnu iegūšanas veids eksistēja jau padomju laikā. Piemēram, viens gadījums kurš notika 80. gadu beigās. Vecrīgā gaišā dienas laikā mātei pazuda bērns. Māte uz īsu mirkli novērsa uzmanību no bērna, un viņa blakām vairs nebija. Sākot bērnu meklēt, māte ieraudzīja, kā sveša sieviete ātrā solī ved viņas bērnu nezināmā virzienā. Viņa pieskrēja klāt un jautāja, kur un kāpēc tiek vests viņas bērns, uz ko svešā sieviete apjukusi murmināja, ka viņa domāja, ka bērns ir pazudis, un ātri aizgāja. Apmēram šādi notiek bērnu nolaupīšanas. Te gan jāpiebilst, ka visdrīzāk nolaupāmie bērni tiek noskatīti jau laikus.
Savukārt legālajā bērnu tirdzniecībā tie tiek adoptēti (pārsvarā uz ārzemēm), un tieši šis bērnu tirdzniecības veids pieņemas spēkā gan Rietumos, gan arī Latvijā. Viens no argumentiem, ar ko aizsedzas bērnu tirgotāji, apmuļķojot gana daudzus cilvēkus, ir, ka adoptētajam bērnam tā būs labāk, ka viņam būs labāki materiālie apstākļi, labāka dzīve utt. Un, ja arī ir jāpārvar kādi birokrātiskie šķēršļi un jāmaksā par to, tad tas nekas, tas viss taču tiek darīts paša bērna labā. Holivudā ir pat uzņemta sirdi plosoša bērnu tirdzniecības propagandas filma ("The Tall Man", 2012), kura vēsta par iejūtīgiem un pilnīgi pozitīviem bērnu nolaupītājiem, kuri to dara pašu bērnu dēļ un pēc tam tos pārdod (tieši pārdod, nevis atdod) labām ģimenēm, kurās bērniem, protams, ir labāk nekā pašu ģimenēs. Reālajā dzīvē tas ne tuvu tā nav, realitāte ne tikai nav rožaina, bet tā ir pat ļoti drausmīga, tādēļ ielaisties bērnu tirdzniecības darījumos, to attaisnot un pieļaut ir visaugstākā mēra amoralitāte.
1. Bērnu pircēji
1.1. Ģimenes, kam nevar būt bērni. Ar hormoniem un e-vielām pārbagātas pārtikas, neveselīga dzīvesveida un citu apstākļu dēļ Rietumos strauji palielinās to cilvēku skaits, kam nevar būt bērnu, tostarp no naudīgām un elitārām aprindām. No visiem bērnu pircējiem šie ir nosacīti visnormālākie, šajās ģimenēs bērnam ir salīdzinoši vislabāk un šādas ģimenes bērnu tirgotāji izvēlas kā paraugģimenes pārbaudēm un savas rūpalas attaisnošanai un propagandai.
Tomēr, ja tiek adoptēts bērns vecāks par zīdaini, kas gadās salīdzinoši reti, tad arī nokļūšana šādās ārzemju ģimenēs bērnam ir nopietns pārdzīvojums, jo viņš nokļūst pilnīgi svešā vidē, zaudē draugus, paziņas un savu identitāti (tautību un pat vārdu). Turklāt ne visās šādās ģimenēs ir veselīgs mikroklimats – patiesa mīlestība un gādība, pretstatā aukstām, formālām, tikai uz materiālo labklājību bāzētām attiecībām. Rietumos plaši ir izplatīts uzskats, ka galvenais bērnu ir nodrošināt materiāli. Lielā mērā šī uzskata un šādas valsts politikas ietekmē ir diezgan daudz ģimeņu, kuras nodrošina bērnus materiāli, bet kurās pietrūkst vienkārša cilvēciskā siltuma. Ja tādā ģimenē nonāk bērns, kurš šo siltumu ir izjutis, viņš būs nelaimīgs, bet viņa jaunie vecāki būs neapmierināti par viņa "nepateicību".
1.2. Pabalstu un bezmaksas darbaspēka tīkotāji. Daudzās Rietumvalstīs, veicinot adopciju, ir izveidojusies absurda situācija, ka izdevīgāk ir adoptēt svešus bērnus, nekā radīt savējos. Ir izplatīti gadījumi, kad bērni tiek adoptēti, tikai lai saņemtu papildu pabalstus un izmantotu kā bezmaksas strādniekus. Šādās ģimenēs bērns tiks vienkārši izstrādināts un pret viņu izturēsies kā pret lētu darbaspēku.
1.3. Izvirtuļi. Pedofīli un tamlīdzīgi morāli kropļi adoptē (pērk) bērnus savu perversiju apmierināšanai. Piemēram, Zviedrijas sociālie darbinieki neformālās sarunās stāsta, ka atsevišķos bagātos rajonos ar bērniem notiek drausmu lietas, bet palīdzēt viņi nespēj pierādījumu trūkuma un perversantu bagātības un ietekmes dēļ. Liels izvirtuļu skaits ir arī ASV, un tā kā tiem ir daudz naudas un arī vara, tad Amerika pasaules mērogā ir galvenais bērnu tirdzniecības noieta tirgus.
1.4. Bērnu prostitūcijas un pornoindustrijas pārstāvji. Bērnus pērk (tas ir, adoptē) arī izmantošanai prostitūcijā un pornoindustrijā. Tā kā līdz ar visatļautības pastiprināšanos arī šādu kropļu skaits ir palielinājies un turpina palielināties, tā kā viņu vidū ir diezgan daudz naudīgu un ietekmīgu cilvēku un tā kā šī rūpala vēl ir dziļi nelegāla, šai "biznesā" apgrozās ļoti liela nauda. Kā uzskatāms piemērs te kalpo arī Latvija, kurā 1999. gadā tika atklāts viens šāda tipa tīkls, kurš savu darbību maskēja aiz modeļu aģentūras izkārtnes un bērnus tajā ievilināja ar vieglas un priekš viņiem lielas peļņas solījumiem. Bērniem sākotnēji tika teikts, ka viņi tiks tikai fotografēti, bet pēc tam daudzi no tiem kameras priekšā tika izvaroti un ieraksti par lielu naudu tika izlikti internetā. Izmeklējot konkrēto gadījumu, tika atklāta arī virknes visaugstākā līmeņa Latvijas amatpersonu saistība ar šo lietu. Tā saucamā pedofīlijas skandāla ietvaros šo izdzimteņu vārdi tika arī nosaukti publiski, bet diemžēl šo aprindu ietekme izrādījās lielāka un reāla izmeklēšana tika apturēta, beidzoties gandrīz ne ar ko (pēc izmeklēšanā iesaistīto teiktā, izšķirošā nozīme šīs lietas notušēšanā esot bijusi toreizējai pirmajai personai, kura, baidoties, ka var tikt publiskota informācija par viņas dēla homoseksualitāti, pieprasīja, lai visi izmeklēšanas materiāli tiek nodoti Ģenerālprokuratūrai, kuru tolaik esot vadījis viens no pedofīliem).
1.5. Militāras, teroristiskas organizācijas. Plaši bērni tiek izmantoti arī karā. Ja pieaugušu karavīru ir ilgi un speciāli jāapmāca, viņam ir daudz jāmaksā, tas ir stingri jākontrolē un viņš tāpat vairīsies no nāves briesmām, tad ar bērniem ir citādi. Bērnus samērā viegli un ātri var padarīt par neko nenožēlojošiem slepkavām, bērns ir viegli kontrolējams, viņam maz vajag un viņš nesaprot nāves briesmas. Plaši ir zināms, ka Āfrikas un Āzijas militārajos konfliktos daudz tiek izmantoti arī bērni. Ir arī organizācijas, kuras vai nu tālejošu mērķu vai "biznesa" nolūkos "audzina" nežēlīgus augstas klases slepkavas jau no agras mazotnes.
1.6. Cilvēku orgānu tirgotāji. Lai oficiāli veiktu orgānu transplantāciju, ir ilgi jāgaida, un pozitīvs rezultāts nebūt nav garantēts. Tas saistīts ar to, ka legālu transplantējamo orgānu ir maz un tie var neatbilst konkrētam pacientam. Transplantācijas veikšanai var tikt izmantoti tikai dzīvi orgāni, jo līdz ar sirds apstāšanos orgāni zaudē kvalitāti un vairs nav derīgi pārstādīšanai. Tomēr, samaksājot ļoti lielu naudu (atsevišķos gadījumos pat miljonus), slimniekam var tik nodrošināta jebkura orgāna piegāde jebkurā pasaules malā 24 stundu laikā. Šis "pakalpojums", protams, ir pieejams tikai īpaši naudīgiem un ietekmīgiem cilvēkiem, un tas tiek nodrošināts, nolaupot cilvēkus un pilnībā sadalot tos pa sastāvdaļām pēc "naudīgākā" pasūtījuma saņemšanas. Pasūtīt var arī bērnu orgānus, un attiecīgi ir bērni, kuri šādā veidā tiek "sadalīti".
2005. gada 13. septembrī LTV pārraidīja video sižetu par notikumu ASV, kur vietējā policija atklāja, ka persona, kura ir adoptējusi 11 bērnus (daudzus ar garīgām problēmām), tur tos ļoti necilvēciskos apstākļos – metru reiz metru augstos metāla krātiņos. Apmēram šādos apstākļos tiek turēti cilvēki pirms pasūtījuma saņemšanas un nogādāšanas "sadales" punktā. Nākamajā dienā pēc sižeta pārraides Rīgas bērnu tiesību aizsardzības centrs pieprasīja LTV šī video sižeta kopiju un saņēma atteikumu. Izmantojot neoficiālus personiskos sakarus, video sižetu tomēr izdevās iegūt un noskaidrot, ka uzreiz pēc pārraides uz LTV esot pazvanījis toreizējais iekšlietu ministrs Jēkabsons un esot pieprasījis izņemt šo video sižetu no arhīviem. Tas savukārt nozīmē, ka visdrīzāk ASV aizturētajā "ģimenē" bija arī adoptētie bērni no Latvijas.
1.7. Citi. Iepriekš minētās, protams, nav vienīgās bērnu pircēju grupas, tomēr tās ir noteicošākās, kuras veic lielāko daļu adopciju.
Turpinājumu lasiet I. Prūša blogā.
Iepriekš:
Eksperts: Bērns pazudis likumu un birokrātijas mudžeklī
Kam pieder bērns - ģimenei vai draudzei?